Lai pilnveidotu Būvniecības likumu, Ekonomikas ministrija 2017.gada 8.februārī (EM) rosinājusi veikt tajā grozījumus, precīzi nodalot būvniecības procesā iesaistīto atbildību un saīsinot lēmumu pieņemšanas termiņus.

EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un vides politikas komisijas sēdē norādīja, ka efektīva regulējuma trūkums būvniecībā kavē privāto investīciju piesaisti, tāpēc esošajā likumā jāveic grozījumi.

Valantis skaidroja, ka nepieciešams precīzi nodalīt atbildību, lai par katru procesu ir viens civiltiesiski atbildīgais, kā arī nepieciešams panākt saskaņošanas procesu ne ilgāku par 78 dienām.  Nepieciešams novērst pārmērīgas prasības ēku atjaunošanai vai pārbūvei, kā arī nodrošināt plašākas iespējas veikt grozījumus būvprojektā projektēšanas un būvniecības procesā.

Rosināto Būvniecības likuma grozījumu mērķis ir arī pārskatīt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, ļaut būvtehniķiem patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā un celt
būvniecības kvalitāti.

Valantis sacīja, ka EM rosinātie likuma grozījumi paredz, ka būvvaldes neizskata būvuzraudzības plānu un neatbild par būvprojekta kvalitāti. Paredzēts, ka būvvaldes kompetencē ir vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, tajā skaitā teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi, būvvaldei jāpārliecinās par prasības par trešo personu un valsts un pašvaldības institūciju saskaņojumu un atļauju nepieciešamību, vides pieejamības prasības. Tāpat būvvaldei jākontrolē atbilstošas kvalitātes būvspeciālistu piesaiste un būvju ekspluatācijas prasību ievērošana.

EM rosina būvprojekta saskaņošanas procesu saīsināt līdz 78 dienām, tajā skaitā būvatļaujas izsniegšanu būvvaldēm jāveic 21 dienas laikā, tehnisko noteikumu izsniegšanu – 14 dienās, būvprojekta skaņošanu ar
komunikāciju turētājiem – 14 dienās, būvprojekta skaņošanu būvvaldē – 14 dienās, būves pieņemšanu ekspluatācijā – 14 dienās.

Grozījumi likumā paredz, ka būvprojektu skaņošanai un būves pieņemšanai-nodošanai piemēro klusēšanas-piekrišanas principu, nepagarinot lēmumu pieņemšanas termiņu.

EM rosinātie likuma grozījumi paredz arī to, ka BVKB neorganizē būvprojektu un būvju ekspertīzi, bet nodrošina būvdarbu valsts kontroli trešās grupas publisko ēku jaunajā būvniecībā vai pārbūvē.
Paredzēts, ka BVKB pildīs būvvaldes funkcijas attiecībā uz būvēm, kas tiek celtas Latvijas iekšējās jūras ūdeņos, teritoriālās jūras un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tāpat BVKB jāpilda būvvaldes funkcijas
attiecībā uz būvēm, kas tiek būvētas Aizsardzības ministrijas vai tās padotības iestāžu vajadzībām.

Likuma grozījumos paredzēta arī pasūtītāja atbildība – pasūtītājam jābūt atbildīgam par to, lai netiek veikta patvaļīga būvniecība bez būvniecības dokumentācijas. Pasūtītājam jāsniedz visa būvprojekta izstrādātāja pieprasītā informācija par būves izmantošanas nosacījumiem pirms būvprojekta minimālā sastāva izstrādes. Tāpat pasūtītājam paredzēta atbildība par būvprojekta iesniegšanu būvvaldē.

Likuma grozījumos arī rosināts noteikt, ka būvinspektoram jābūt ieguvušam otrā līmeņa augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību arhitektūras vai būvniecības jomā. Rosināts atteikties no
būvspeciālista sertifikāta un būvinspektoru reģistra.

EM rosina noteikt, ka būvinspektori neatbild par būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, jo tā ir būvdarbu veicēja atbildība. Būvdarbu veicējam jābūt atbildīgam par normatīvo aktu prasību ievērošanu būvlaukumā, būves atbilstību būvprojektam, normatīvajiem aktiem atbilstošu būvmateriālu izvēli un detalizētu rasējumu izstrādi, ja tie nav iekļauti būvprojektā.

Likuma grozījumos paredzēts, ka atjaunojot būvi vai tās daļu var atkāpties no tehniskajām prasībām bez atkāpju saskaņošanas ar valsts vai pašvaldību institūcijām, vienlaikus nosakot, ka šie būvdarbi
nedrīkst pasliktināt būves līdzšinējo stāvokli. Paredzēts, ka atkāpes pieļaujamas tad, ja prasību izpilde tiek nodrošināta ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem, ja pārbūvējot vai restaurējot ēku ar kultūrvēsturisku vērtību attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot, vai to ievērošanas rezultātā ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību.

Plānots, ka būvprocesa laikā varēs lūgt atļauju veikt izmaiņas būvprojektā, ja izmaiņas ir saskaņotas ar trešajām personām vai valsts un pašvaldības institūcijām normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos,
kā arī tad, ja plānotas izmaiņas objektā nerada būtisku ietekmi.

Būvvaldes iebilst pret klusēšanas-piekrišanas principu, jo uzskata, ka vispirms ir jāsamazina būvvalžu atbildības jomas un tikai pēc tam var ieviest šādu principu. Ķekavas pilsētas būvvaldes vadītāja Inese
Aizstrauta norādīja, ka nekad neizsniegs būvatļauju, ja nebūs pārliecības, ka ar būvprojektu viss ir kārtībā.

Informācijas avots: LETA