All galleries

Photos: Kocēnu muižas fasādes renovācija 0

Objekts: Kocēnu pamatskola, Kalna iela 2, Kocēni, Kocēnu novads. Pasūtītājs: Kocēnu novada dome. Projektētājs: ARCHE, arhitekts Aivars Robiņš, uzņēmuma vadītājs Jānis Bērziņš. Ēkas vēsturiskā izpēte: arhitekts Ilmārs Dirveiks. Būvfizikas aprēķini: Andris Vulāns. Ģenerāluzņēmējs: EKERS, būvdarbu vadītājs – Pēteris Skabis. Būvuzraudzība: Raimonds Rodiņš. Materiāli: vēsturisko fasāžu renovācijas sistēma, fasādes krāsojums CAPAROL produkts ir Sylitol Finish, kas paredzēta pret laika apstākļiem izturīgiem fasādes un egalizācijas klājumiem uz silikāta bāzes.

Kocēnu muižas ēkas fasāde ir viens no piemēriem, kā pareizi sakopt vecās muižu ēkas, kā izvēloties pareizus materiālus (Caparol), kvalitatīvais vizuālais efekts saglabājas daudzu gadu garumā un kā ar kopīgiem un atbildīgiem spēkiem panākt tieši to gala rezultātu, kas iecerēts. Kocēnu muižas dzīvojamā ēka tapusi 19. gadsimta beigās. Ēkas pamati veidoti laukakmeņu mūra konstrukcijās, ārsienas mūrētas no ķieģeļiem, mūra sienu biezums ir pamatīgs – aptuveni 90 cm. Jumta daļa veidota koka būvkonstrukcijās ar valcētā skārda jumta segumu. Plaši izvērstu celtniecības darbu rezultātā 1937. gadā ēkā tiek veiktas pārbūves (arhitekts Arnolds Čuibe; 1908–1941), un tā iegūst tādu ārējo veidolu, kāds ar nelielām izmaiņām saglabājies līdz pat mūsu dienām. Jāatzīmē, ka jaunizveidotais lievenis arhitektoniskajā ziņā samērā labi iekļaujas ēkas fasādē, jo tajā izmantoti blakus esošie izteiksmes līdzekļi: balsta elementu rustojums un atbilstošs dzegu profilējums. 

Vēsturiskās fasādes renovācija

Vēsturiskās ēkas fasādes renovācija sākta ar esošās situācijas pārbaudi un apzināšanu, vai uz virsmas nav vāji pieguļošu vecā apmetuma un mūra elementu slāņu vai atdalījušos veco šuvju elementu. Apsekojot ēku, tika konstatētas vietas, kur uz fasādes izveidojušās mikroplaisas un mitruma radīti sāļu izdalījumi, daudzviet krāsa bija atslāņojusies no pamatnes. Mikroplaisu novietojums un raksturs sienās liecina, ka uz ķieģeļu mūri iedarbojušies temperatūras svārstību, mitruma un sala izraisītie spriegumi. Plaisu intensitāte un atvērums sienu konstruktīvo stāvokli kopumā nepasliktina, bet ietekmē fasādes vizuālo stāvokli. Laika gaitā mitruma ietekmē būtiski bija cietis ēkas centrālās daļas stūris, dekoratīvie elementi ir atslāņojušies, unbija  nepieciešama to atjaunošana.

Ilgtspējas koncepts atjaunošanas gaitā

Objektam tika izstrādāts detalizēts renovācijas darbu apraksts, lai sasniegtais rezultāts būtu ilgtspējīgs. Veicamie darbi bija sadalīti divos posmos: vasarā tika veikta fasādes renovācija, nākamie tiek paredzēti ēkas enegoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi – trešā stāva norobežojošo sienu un bēniņu pārseguma siltināšana.

Ēkas fasādes renovācijā tika izmantoti speciāli vēsturisko fasāžu atjaunošanas Caparol javas maisījumi. Vietās, kur tika konstatēti vāji pieguļoši vecā apmetuma un mūra elementu slāņi vai atdalījušies veco šuvju elementi, bija nepieciešama to mehāniska atdalīšana. No virsmas mehāniski bija jāatdala arī apmetuma slāņi, kas lietoti remonta laikā, lai saglabātu mūra atsevišķu elementu daļas. Ja tīrīšanas laikā parādījās mūra elementi, kas sāka atdalīties no virsmas, tos mehāniski likvidēja. Ja mūra konstrukcijās konstatēja izdrupušus mūra elementus (ķieģeļus, pusķieģeļus vai ķieģeļu izdrupumus un šķēpeles), tie tika demontēti un aizpildīti ar vēsturiskajam mūrim identiskiem materiāliem, lai mūris nezaudētu savu nestspēju un konstrukcijas noturību. Atbilstoši mūra konstrukcijas vēsturiskajām īpatnībām un mūra tehniskajam stāvoklim pēc tīrīšanas, kurā tika konstatētas nelielas ķieģeļu izdrupuma vietas, tika pieņemts lēmums, ar kādu mūrjavu aizpildāma konkrētā vieta. Šādi lēmumi būvobjektā bieži vien tiek pieņemti autoruzraudzības kārtībā, jo tieši būvniecības procesā atklājas vairākas individuālas nianses, ko ir grūti paredzēt sākotnējā izpētē. Cieši sadarbojoties procesā iesaistītajām pusēm – arhitektiem, būvniekiem un materiālu ražotājiem Caparol–, tika pieņemts labākais risinājums. Kad fasādei tika veikta nestabilo daļu demontāža un veikta šuvju attīrīšana no netīrumiem un putekļiem, bija iespējams pāriet pie fasādes renovācijas darbu nākamā etapa – virsmas sagatavošanas pirms apmešanas. Pirms vēsturiskā apmetuma uzklāšanas fasāde bija jāgruntē ar dziļas iedarbības grunti. Grunti uzklāja ar otu vai suku, rūpīgi sekojot, lai neveidotos grunts notecējumi. Pēc tās uzklāšanas bija jāievēro materiāla žūšanas laiks, kas šajā gadījumā bija apmēram 24–48 stundas. Žūšanas laiks atkarīgs no gaisa mitruma un ārējās gaisa temperatūras, kā arī no virsmas mitruma un virsmas temperatūras. Pēc dziļās iedarbības grunts nožūšanas tika veikta vēsturiskā apmetuma uzklāšana. Šajā posmā ļoti svarīgi ievērot ražotāja tehniskos norādījumus, lai nepieļautu uzklāšanas kļūdas. Piemēram, uz vēsturiskā apmetuma nedrīkst likt tvaika necaurlaidīgus pārklājumus (alkīda krāsas, akrila krāsas, polimēru špakteles utt.). Apmetuma pilnas saistīšanās reakcijas un žūšanas laiks ir apmēram 24 h/1 mm kārtai, bet ne ilgāk par 28 dienām. Vietās, kur turpina koncentrēties pārāk liels mitrums, pamatvirsmas materiāla pilnas izžūšanas vai sacietēšanas laiks var būt ilgāks par 28 dienām. Lai nodrošinātu kvalitatīvu galarezultātu, apmetumā papildus tika iestrādāts stiklašķiedras siets. Pēc apmetuma nožūšanas fasāde gludi špaktelēta, lai veiktu tās gruntēšanu un krāsošanu. Fasādes tonis izvēlēts saskaņā ar vēsturiskās izpētes atzinumu.

 

 

Jānis Bērziņš, autora tehniskie zīmējumi, foto Renārs Koris

 

 

Published: 03.01.2022

Add your comment