All galleries

Photos: Jauni laiki Jaunliepājas ugunsdzēsēju depo 0

Foto Edgars Pohevičs, Valters Pelns

Objekts Ugunsdzēsēju depo pārbūve par biroja ēku Liepājā, Jelgavas ielā 41. Pasūtītājs Vega 1 serviss, Aldis Pīlēns. Pārbūves projekts IK projekts, arhitekts Guntis Jurjāns. Interjers, vides labiekārtojuma projekts dizainere Zigrīda Atāle. Būvniecība Būvkompānija MBR, Dzintars AB, Spāres N, A–Land, Elt Solution, Kesto, Flora, A-Z darbnīca, Door solutions, LM ražotne. Nodots ekspluatācijā 2022. gadā.

Ēku izsole

Par Jaunliepāju sauktā pilsētas daļa nebūt nav jauna, tā ir viena no vecākajām, kurā saglabājusies nozīmīga vēsturiskā apbūve. Tostarp pēc slavenā Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči projekta 1888. gadā uzceltais ugunsdzēsēju depo, kas godprātīgi kalpoja tam paredzētajai funkcijai līdz pat nesenai pagātnei, kad tika reorganizēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona struktūra un ēkas vairs netika izmantotas. Kad vietējā pašvaldība atteicās pārņemt šo Iekšlietu ministrijai piederošo kompleksu, tika sarīkota izsole, kurā objekta sākumcena bija noteikta 118 745 eiro. 2020. gada izsolē 0,2 ha lielo īpašumu ar dzīvojamo ēku, garāžām un noliktavu iegādājās SIA Vega 1 serviss.

Jaunie īpašnieki

Uzņēmuma Vega 1 serviss pamatnodarbošanās ir aukstumiekārtu, dzesēšanas iekārtu, siltumsūkņu, ventilācijas un kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana, apkalpošana un remonts. Viens no ēku iegādes iemesliem bija gan to izdevīgais novietojums pilsētvidē, gan jaunajiem īpašniekiem pievilcīgs šķita šī kultūras mantojuma vēsturiskais pielietojums un pašas ēkas romantiskais skats.

Īpašais tornītis

Galvenā ēka būvēta no sarkaniem ķieģeļiem ar tumšām dekoratīvā ielaiduma joslām, bet kā izteiksmīgs koptēla akcents vienā no ēkas stūriem izceļas tornis. Turklāt tas nav bijis vienkārši dekoratīvs skatu tornis, bet pildījis pavisam konkrētu un nozīmīgu funkciju – ugunsdzēsēji tajā žāvējuši šļūtenes. Iekšpusē atklājas torņa sarežģītā konstrukcija – vidusdaļā tas ir tukšs līdz pašai augšai, bet šauras kāpnes iebūvētas starp ārējo sienu un iekšējo čaulu. Dekoratīvā tumši krāsoto ķieģeļu spirāle, kas apjož torni, patiesībā iezīmē katru pakāpienu. Kā torni izmantos jaunie īpašnieki, vēl nav nolemts.

Kompleksa pārbūves koncepcija

Toties jaunie īpašnieki skaidri apzinājās, ka kompleksa teritorijas un ēku pārbūves rezultātā vēlas iegūt mūsdienīgu un komfortablu vidi biroja darbiniekiem, kā arī drošas un ērtas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas telpas. Kopumā kompleksu veido četras ēkas. Vēsturiski nozīmīgākā un interesantākā ēka ir vecais ugunsdzēsēju depo, kas pārveidots par centrālo biroju. Pārbūvētas un pielāgotas industriālajam procesam ir aukstumiekārtu ražotne, aukstumiekārtu servisa un auto kondicionieru uzpildes ēka, kā arī noliktava. Visām ēkām būvniecības laikā centās saglabāt tos materiālus, kas vēl ir izmantojami – trūkstošos aizvietojot ar līdzīgiem, bet dažādu laika uzslāņojumus nomainot ar kvalitatīviem un mūdienu prasībām atbilstošiem. Tā, piemēram, padomju laika šīferis tika nomainīts ar kvalitatīviem vācu dakstiņiem, bet jau vēlāku laiku plastmasas pakešu logi tika aizvietoti ar Latvijā ražotiem koka logiem pelēkā, ar jumta krāsojumu saskanīgā tonī. Ņemot vērā īpašnieku nodarbošanos, ēkās ierīkotas visatbilstošākās ventilācijas, kondicionēšanas un apkures sistēmas, kas visās telpās tiek eksponētas kā paraugs potenciālajiem klientiem.

Interjera pārveide

Kompleksa tehnisko ēku iekārtojums ir atbilstošs to funkcijām, tas ir vienkāršs un praktisks. Taču pārsteidzošas iekštelpu pārmaiņas piedzīvojis vecais ugunsdzēsēju depo, no noplukuša un pamesta nama pārdzimstot par respektablu biroja ēku. Interjera izveidei tika pieaicināta pazīstamā Liepājas māksliniece Zigrīda Atāle, kas vēsturiskajai ēkai piešķīra mūsdienīgus vaibstus, atrodot to smalko līdzsvara izjūtu starp Berči ēkām raksturīgo noskaņu un biroja ikdienas ērtību prasībām.

Pārbūves laikā tika nojauktas nevajadzīgās starpsienas, dažāda veida sienu apšuvumi un grīdu klājumi, demontēti pārsegumi un nedrošās trepes uz augšējo stāvu. Kur vien bija iespējams, interjerā ir atsegtas ķieģeļu sienas, tādējādi vizuāli savienojot ārtelpu ar iekšskatu. Interjera krāsu koncepcijas pamatā bija tieši šis sarkanīgais sienu ķieģeļu tonis, kuram tika piemeklēts atbilstošs apdares krāsojums un biroja priekšmeti.

Ieejas mezgls

Ienākot ēkā pa centrālās ieejas stikla durvīm, paejot garām nelieliem sānu apjomiem ar dekoratīvu flīžu segumu un uzkāpjot pa septiņiem pakāpieniem, apmeklētājs nokļūst nelielā bet reprezentablā priekštelpā, kas iekārtota klasiskā stilā ar tumši krāsotām sienām, akcentējot baltās apdares detaļas – nelielus pilastrus abpus durvju ailei. Grezni gaismas ķermeņi ar gravēta stikla kupoliem ir kā atsauce uz laiku, kad ēka tika uzcelta.

Pirmā stāva plānojumā ir iezīmētas vairākas darba telpas, sapulču telpa, koridorā iebūvēta neliela virtuve un sanitārā telpa.

Sapulču un darba telpas

Sapulču telpā griestus sedz spīdīgas plāksnes, kurās spoguļojas atsegtās ķieģeļu sienas, sarežģīta ventilācijas sistēma, kas kalpo par uzņēmuma vizītkarti, un pamatīgais koka galds, kas darināts no vecām koka brusām, kuras iegūtas, mainot jumta segumu. Īpašs telpas akcents ir pusapaļā siena, kas ir fragments no lielā torņa. Savulaik tornī varēja iekļūt ne tikai no ārpuses, kā tas ir šobrīd, bet arī no sapulču telpas, par ko liecina aizmūrēta durvju aila sienā.

Darba telpās izmantotas stikla starpsienas, kas ļauj pārskatīt vidi un rada plašuma sajūtu. Taču savrupības nodrošināšanai stikla plaknes vidusdaļā ir aplīmētas ar īpašām, gaišu matējumu imitējošām plēvēm. Griestus sedz akustiskie paneļi. Bet, tā kā ir saglabāta vēsturiskā fasāde un ēkas logi ir samērā nelieli, pietiekama apgaismojuma radīšanai izmantoti daudzi gaismas ķermeņi un arī spoguļi.

Telpas izīrēšanai

Otrā un trešā stāva telpas paredzētas izīrēšanai, taču tām jau sākotnēji veikta interjera apdare pēc Zigrīdas Atālas skicēm. Izteiksmīgs materiāls, kas izmantots sienu, durvju aplodu, plauktu, dažu mēbeļu un balstu apdarē, ir vēsturiskie koka dēlīši, kas iegūti no izjauktajām, nevajadzīgajām konstrukcijām ēkas pārbūves laikā. Notīrīti un ievaskoti tie ieguvuši zeltaini medainu, siltu toni, un no tiem veidotā apdare katru telpu padara unikālu.

Vēsturiskās kāpnes

Visus ēkas stāvus savieno vēsturiskās betona kāpnes, kurām uzliets jauns pārklājums, taču saglabāta un ir redzama pakāpienu nodiluma pakāpe, ļaujot nojaust, cik aktīvi kāpnes tikušas izmantotas. Jauns koka kāpņu posms izveidots tikai uz trešo stāvu.

Vecās kāpnes ved arī uz pagrabstāvu, kurā ķieģeļi izmantoti gan sienu, gan grīdas segumam, tie tagad ir notīrīti un nolakoti ar matēta toņa laku. Savukārt griestu velvējums rada rada visai romantisku noskaņu, šajā stāvā tiks iekārtotas atpūtas telpas.

Vides labiekārtojums

Kompleksa teritoriju apjož klasiski vienkāršs, pelēki krāsots koka žogs, kas izvēlēts kā kompromiss, jo Zigrīdas Atālas iecerēto stikla žoga projektu pilsētas būvvalde nesaskaņoja. Māksliniece vēlējās, lai atjaunotais nams netiktu slēpts no garāmgājējiem, tomēr speciālistu iebildumu dēļ nācās likt koka žogu, taču arī tas ir pietiekami caurskatāms un harmonē ar apkārtējo vidi.

Pagalma labiekārtojuma un apzaļumošanas dizainu arī izstrādājusi Zigrīda Atāla. Ar betona bruģakmeni ieklātā uzņēmuma teritorija pilsētas mērogiem ir samērā liela, taču prasmīgi sadalīta dažādās zonās, tajā ir ieplānota arī automašīnu stāvvieta. Biroja ēkas priekšlaukumu iezīmē dekoratīvs aplis, ko veido dažādu krāsu bruģis. To varētu nosaukt par centrālo laukumu. Tāds uzskatāmi patriotisks žests ir pie ēkas ierīkotā velonovietne, kur izmantoti Liepājai raksturīgā dizaina statīvi, kas atgādina vēsturiskos velosipēdus ar lielu priekšējo riteni. Kā īsta goda zīme galveno fasādi rotā neliela bronzas plāksnīte ar savulaik Liepājas galvenā arhitekta Paula Maksa Berči (1840−1911) iegravētu parakstu, kas apliecina ēkas cienījamo autorpiederību.

Izgaismojums

Atjaunotā ēkas fasāde un tās notīrītais ķieģeļu šuvojums uzmirdz arī diennakts tumšajā laikā, kad tiek ieslēgta izgaismošanas sistēma, kas ļauj apbrīnot senās ēkas kontūras un tornīša apjomus. Tornīti vainagojošais senais vējrādītājs ir ļoti iederīgs pilsētā, kurā piedzimst vējš. Jau vairāk nekā simts gadus tas rāda, kurā virzienā dodas jaunais vējš. Jauni vēji, jauni laiki Jaunliepājā.

Published: 02.12.2023

Add your comment