Pētot pozitīvos statistikas datus par būvniecību un pārlūkojot pēdējos gados ekspluatācijā pieņemtās jaunbūves, pārbūvētos un restaurētos objektus, diemžēl, prieks par paveikto jāatšķaida ar rūgtu patiesību, ka ēkās ugunsnelaimes riski ir augsti dēļ nekorekti veiktām izbūvēm un neloģiski plānotiem evakuācijas maršrutiem.

Informācija un zināšanas pietiek, regulējošie normatīvi ir kvalitatīvi izstrādāti un saprotami, bet nav gana iemaņu korektā realizācijā. Plašāk zināmie piemēri, kas norāda uz paviršībām ugunsdrošības risinājumos, ir Rīgas pils degšana 2013.gadā un Parīzes Dievmātes katedrāli piemeklējusī ugunsnelaime šopavasar. Taču diez vai daudzi no mums apzinās, ka dzīvojam un apmeklējam sabiedriskas ēkas ar acīmredzamiem ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem. Vienlaicīgi sabiedrībā valda arī mīti un pārpratumi, kas attiecināmi uz koka ēkām un to ugunsdrošības riskiem, līdz ar to koka dzīvojamās ēkas nav vienkārši apdrošināt, kā to apliecina reālā prakse, lai gan publiskajos informācijas avotos apdrošinātāji to noliedz. Laboratoriskie mūsdienās ražoto koka ēku dedzināšanas testi norāda, ka šīs ēkas ir pietiekami drošas.

Par ugunsdrošības normatīvu ievērošanu ēkās ir atbildīgs VUGD

Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore:

-Iespējams sabiedrībā valda nekorekts priekšstats, ka BVKB pārbaudēm piekritīgajos objektos biroja eksperti kontrolē arī ugunsdrošības normatīvu ievērošanu. Šī joma ir piekritīga Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem. Mūsu biroja speciālisti, pamanot kādu ugunsdrošības normatīva pārkāpumu, protams, par to informē VUGD, kura uzdevums ir izstrādāt tālāku rīcību attiecīgā ugunsdrošības normatīva pārkāpuma novēršanai.

Jānis Zolbergs, Forma 2 valdes loceklis, būvuzraugs

Netiek izpildīti ugunsdrošības normatīvi

Iepazīstoties ar konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018 pieteiktajiem 143 objektiem, kā žūrijas secināju, ka pārāk bieži ir vērojama vieglprātīga attieksme pret ugunsdrošību. Un pats par sevi rodas jautājums, kāpēc ēkas ar nekorekti izpildītiem ugunsdrošības risinājumiem ir pieņemtas ekspluatācijā?

Apsekojot gan publiskos, gan privātos objektus, ļoti bieži nākas konstatēt, ka netiek izpildīti ēku ugunsdrošības normatīvi, kuri aprakstīti  LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” un MK Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” Kaut kādā mērā iemesls varētu būt arī tas, ka normatīvi pēdējos gados ir daudzkārt mainījušies, un, ja tas noticis, piemēram, objekta tapšanas laikā, tad objektā pielietotajos ugunsdrošības risinājumos ir vērojams haoss. Viena no redzamākajām kļūmēm ir tā, ka objektos netiek veikti elektroinstalācijas pretestības mērījumi un elektrības sadales pārbaude, netiek tīrīti dūmvadi un ventilācijas šahtas kā to paredz “Ugunsdrošības noteikumi”. Netīrīti dūmvadu un elektroinstalācijas uzliesmojumi ir vieni no biežākajiem ugunsgrēka izcelsmes riskiem. Savukārt, labie piemēri meklējami dažos tirdzniecības centros, kuri cenšas uzturēt savu saimniecību kārtībā un pievērš uzmanību tam, lai sprinkleri atbilstu nosacījumiem, kā arī pārliecinās par ūdens strūklu garumu, kurām trauksmes gadījumā jādzēš uguns noteikta laukuma robežās. 

Zināšanas ir, izpilde klibo

Zināšanas par ugunsdrošību būvniecības nozarē strādājošiem nav pietiekoši augstā līmenī, arī izpilde klibo un kontrolējošo institūciju vērīgums varētu būt labāks. Būvēs pamanāms tas, ko varētu dēvēt par bakstīšanos – kaut kur iegulda ugunsdrošos risinājumos, kaut kur ne. Daļā būvju tiek it kā izmantoti atbilstoši ugunsdroši materiāli, bet tie netiek pareizi iestrādāti. Kvalitatīvi un pareizi risinājumi ir salīdzinoši dārgi un darbietilpīgi, tāpēc celtniekiem vieglāk ir nedarīt neko vai iepūst ugunsdrošās putas, kuras nenodrošina prasības pret dūmu un uguns neizplatīšanos.

Šogad pavasarī dega pirms 10 gadiem uzbūvēta publiskā ēka, degšanai sākoties viena stāva sadalē, kur nebija pareizi ierīkota elektroinstalācija. Nekorektie ugunsdrošības risinājumi bija iemesls, lai ugunsgrēks no lokālās degšanas vietas strauji izplatītos pa ventilācijas kanāliem un komunikāciju šahtām uz augšējo un apakšējo stāvu. Trīs ēkas stāvi tika pamatīgi sabojāti ar kvēpiem un sodrējiem un ēkas īpašniekam nācās ieguldīt apjomīgus līdzekļus telpu remontā ozonēšanā – attīrīšanā no ugunsgrēka sekām. Savlaicīgs ieguldījums ugunsdrošos risinājumos būtu izmaksājis lētāk un uguns būtu papostījis tikai sadali.

Ja runājam par ugunsgrēku iemesliem, tad tās ir nepareizi izbūvētas ugunsdrošās konstrukcijas, netīrīti skursteņi un dūmvadu kanāli, nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes jeb citiem vārdiem – bezatbildība un paviršība. Pēc ugunsgrēka nereti dzirdamas sūdzības, ka ugunsdzēsēji nav atbraukuši pietiekami ātri. Taču normatīvs lielajām būvēm nosaka konstrukciju noturību pret uguns iedarbību un izplatību 30 minūtes un vairāk, un ugunsdzēsēji noteikti ierodas 30 minūšu laikā. Bet cits jautājums, vai patiešām ēkai ir izbūvētas nepieciešamās klases ugunsdrošās konstrukcijas vai ir nodrošināta uguns un dūmu neizplatīšanās atbilstoši normatīviem?

Somijā apdrošinātāju prasības pret uguns riskiem ir augstākas

Somijā apdrošinātāji ir piesardzīgāki kā Latvijā, tāpēc prasības, kas ugunsdrošības jomā jāizpilda ēkām, lai tās varētu apdrošināt par pievilcīgu cenu, ir augstākas, kā ar likumu noteiktās. Latvijā netiek vērtēts uguns nodarīto postījumu apmērs, salīdzinot reālo nodarīto skādi un situāciju, ja būvē būtu korekti ievēroti visi ugunsdrošības normatīvi un līdz ar to uguns nodarītie zaudējumi būtu daudz mazāki. Mūsu valstī apdrošinātāji bieži vien neiedziļinās ugunsgrēku cēloņos un izmaksā prēmijas. Iespējams, šis apsvērums apdrošināšanas ņēmējiem liek justies drošāk, bet vēlētos norādīt uz vēl vienu zaudējumu un tas ir kaitējums, kas tiek nodarīts cilvēku veselībai un dzīvībai. Mūsdienās arvien vairāk izmanto dažādus materiālus, kuri uguns ietekmē rada toksiskus ķīmiskus savienojumus. Ja ēkā nav domāts par ugunsdrošiem risinājumiem iespējamās dūmu izplatības ierobežošanai un drošiem evakuācijas ceļiem, cilvēki var zaudēt samaņu vai saelpoties toksiskos dūmus, neatgriezeniski sabojājot veselību. 

Kropļo ekonomiku

Tēmu par ugunsdrošību aplūkojot ne vien no risku aspekta, bet globālāk, jānorāda uz ekonomikas kropļošanu. Ja mēs visi neizturamies atbildīgi pret ugunsdrošības risinājumiem, būvkompānijas ar paviršāku pieeju var piedāvāt zemākas cenas pakalpojumu nekā apzinīgas būvkompānijas. Un kā jau tas notiek tirgū, kur dominē zemākās cenas piedāvājums, kvalitatīvs produkts ir retums. Savukārt, klienti uzticas dokumentiem, apliecinošiem objekta pieņemšanu ekspluatācijā, kas vienlaikus it kā liek domāt, ka arī ar ugunsdrošības risinājumiem viss ir kārtībā. Nereti tas ir maldīgs priekšstats. Būtu gaidāmas labāk veiktas kontrolējošo institūciju pārbaudes un augstāka speciālistu kompetence. Piedaloties konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2018 objektu vērtēšanā, katra objekta apmeklējumam tika atvēlētas 30 minūtes – tas ir pilnībā pietiekami, lai pamanītu rupjus ugunsdrošības normatīvu pārkāpumus. Biežāk sastopamie pārkāpumi – nav kvalitatīvi nodrošināta dūmu neizplatība starp ugunsdrošiem nodalījumiem, nav izbūvētas ugunsdrošas šahtas un šķērsojumi. Ja tas nav paveikts, signalizācija un sprinkleru sistēma ugunsgrēka gadījumā maz palīdzēs. Aptuveni vērtējot vairāk kā 50 procentu ekspluatācijā nodoto ēku nav perfekti izbūvēti ugunsdrošie risinājumi. Mēs esam pārāk bezatbildīgi un riski ir lieli.

Ugunsdrošības aspekti Lielajā Dzintarā

Baiba Vērpe, arhitekte

-Koncertzāles Lielā Dzintara lielās zāles partera izvietojums trešajā stāvā, sarežģītā balkonu sistēma un arī tas, ka ēkas telpiski simetriskais plānojums funkcionāli ir asimetrisks, apmeklētājiem izraisa nespēju labi orientēties telpā, kas ir bīstams faktors tieši ugunsgrēka laikā. Protams, ēkā ir norādes, kurām sekojot iespējams nokļūt pie iecerētā mērķa, bet daudzas no tām atrodas uz grīdas un pie lielas apmeklētāju masas šādi uzraksti ir slikti saskatāmi. Lietojot kāpnes, kas atrodas lieltelpas kreisajā pusē, jābūt uzmanīgiem nesasist galvu pret pārsegumu, jo tajā vietā tīrais augstums ir tikai 1,8 m. Atliek tikai minēt, kas šeit varētu notikt evakuācijas nepieciešamības gadījumā.

Uzkrītoša ir reprezentāciju telpu nevienmērīgā izmantošana, kad daudzās vietās veidojas bīstami kustības plūsmu sabiezējumi, piemēram, pie tualešu telpām, garderobes un kāpnēm pie pirmā stāva ieejas, kamēr citās vietās nav skaidrs piedāvāto virzienu mērķis.

Tikpat sarežģīta var būt nokļūšana no otrā stāva atpakaļ pie izejas, jo mulsina kāpnes. Tās pašas kāpnes, pa kurām apmeklētāji pirms tam nokļuva uz augšu, otrajā stāvā ir šaurākas, 3 m platas un noslēdzas ar monolīto sienu, bet blakusesošās kāpnes uz trešo stāvu ir 4 m platas. Tā kā kāpnes uz leju var tikt uztvertas kā maznozīmīgākas, tām ir viegli paiet garām. Papildus tam RTU profesors J. Krastiņš norāda, ka simetriskā telpā evakuācijas ceļi nedrīkst būt asimetriski. Ja evakuācijai tiek izmantots iekšējo evakuācijas kāpņu bloks, kāpņu telpas plānojuma dēļ apmeklētāji viegli var noskriet līdz pagrabam. Šī varbūtība tiek novērsta ar plastikāta lentīti un uzrakstu „Bīstamā zona” pagrabstāva līmenī. Izbrīnu raisa arī vispārējais evakuācijas kāpņu telpas bloka izvietojums, kāpņu telpu savstarpējais attālums, gabarīti un kopējās evakuācijas iespējas ēkā. Un kā zināms, ēkas komplicētais un nepārdomātais plānojums ir par iemeslu, lai te rīkotu īpašus treniņus Liepājas ugunsdzēsējiem, apgūstot telpu novietojumu un apmeklētāju plūsmu ceļus. 

Koka nosegšana samazina koka izmantošanas jēgu augstbūvēs

Antra Viļuma, RTU Arhitektūras fakultātes doktorante un pētniece.

Latvijā var būvēt koka ēkas, arī daudzdzīvokļu un daudzstāvu, ja to dara, ievērojot Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”, kas izdots saskaņā ar Būvniecības likumu. Atkarībā no būves lietošanas veida un izmēra koku var izmantot gan konstrukcijās, gan apdarē. Vai tas ēkā var atrasties atklātā vai nosegtā (kapsulētā) veidā, nosaka gan projekta koncepcija, gan ugunsdrošības normatīvs. Visbiežāk uz koka ēkām attiecas U3 ugunsnoturības pakāpe. Un tā reglamentē augstākās grīdas augstumu līdz 8 metriem. Jaunā normatīva 3.tabulā I, II un V lietošanas veida (dzīvojamās un publiskās) būvēm pie 8 metru atzīmes ir parādījusies * ar komentāru. Tas nosaka, ka augstākā stāva grīda var būt 18 metri un stāvu skaits 6, ja tiek izpildīta virkne nosacījumu. Principā, šīs augstākās būves ir iespējamas, ja konstrukcijas ir “aizsargātas ar ugunsdrošo aizsargsegumu vai ēkas telpas aprīkotas ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu”. Attiecīgi sprinkleru sistēma būvi sadārdzina, bet koka nosegšana samazina koka izmantošanas jēgu.

Daudzsološs ir arī LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 4. punkts: ‘Ja Būvniecības likuma 9.¹ pantā minētajos gadījumos nevar ievērot šajā būvnormatīvā noteiktās minimālās ugunsdrošības prasības, tad atkāpes no tehniskajām prasībām var pamatot ar aprēķiniem vai citā veidā pierādīt būves atbilstību šajā būvnormatīvā noteiktajām minimālajām ugunsdrošības prasībām, ņemot vērā būves konstruktīvo un plānošanas risinājumu, funkcionālo nozīmi un iespējamos ugunsgrēka norises variantus.” Tomēr “pamatot ar aprēķiniem vai citā veidā pierādīt” nav bieži izmantots projektētāju paņēmiens mūsu valstī. Tas saistīts, galvenokārt, ar to, ka atkāpes ir jāsaskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kur  nav būvinženieri ar atbilstošu kvalifikāciju un principā nevar apstiprināt aprēķinus vai pierādījumus. 

Koks nedeformējas karstuma ietekmē, metāls deformējas

Kristaps Ceplis, biedrības Zaļās mājas vadītājs

-Koka ēkas ātri deg – tāds ir sabiedrībā izplatīts viedoklis. Mīts par koka ēku ugunsbīstamību ir spēkā dēļ piemēriem, kas izskan plaši, ja tīši vai netīši nodeg kārtējā slikti uzturētā koka ēka. Taču kontrolēta un laboratoriski organizēta moderno konstrukciju testa dedzināšana ir apliecinājusi, ka koka māja deg tieši tāpat kā mūra māja – ēka nenodeg līdz pamatiem, konstrukcijas absorbē uguni, cilvēki pēc brīdināšanas sistēmu paziņojuma var paspēt atstāt ēku. Turklāt koks karstumu iztur labāk kā metāls. Masīvas koka konstrukcijas pārogļojas, ogļu slānis aptur tālāku konstrukciju degšanu un pasargā to no karstuma ietekmes, tai pat laikā metāla konstrukcijas jau ir savērpušās un deformējušās.