bdcc

Konference norisinājās 2020.gada2. jūnijā, pulcējot vairāk nekā 150 klausītājus – arhitektūras un būvniecības joma profesionāļus – virtuālajā platformā ZOOM. Tā kā konferences ilgums pārsniedza 5 stundas, noteikti klausītājiem bija ērtāk ar lektoru piedāvātajām daudzveidīgajām tēmām iepazīties digitālā veidā, ērti sēžot birojā vai mājās ar iespēju gan kafiju iemalkot, gan varbūt atrauties no konferences kāda steidzamāka darba veikšanai.

 

Konferences organizatori Rīgas pilsētas arhitekta birojs un biedrība Building Design and Construction council. Atbalstītāji ViaCon, Eastnine. Konference tika sertificēta Latvijas Arhitektu savienībā, tās digitālais apmeklējums sniedza 3 kompetences punktus formālajā sadaļā.

Arī pērn – 2019.gada pavasarī – tika organizēta konference par kvartāliem, atskats uz konferencei šeit – https://www.buvniekupadome.lv/notikums/konference-pilsetu-kvartalu-attistiba-pieredze-un-risinajumi/

Pēc pieprasījuma – lūgums rakstīt komentāros vai agritaluse.buvniekupadome@gmail.com – ir iespējams saņemt saiti uz konferences pilnu ierakstu. Pirmās sadaļas lektoru teksti, video un prezentācijas pieejamas vietnē http://arhitekts.riga.lv/index.php/2014-10-19-16-52-5/sch-2020/806-konference-kvartalu-attistiba-pieredze-un-risinajumi.

KONFERENCES SATURS

Rīgas pilsētas arhitekta biroja sesija (1.)

“Kvartāla mērogs un kompleksa pieeja mājokļu plānošanā un būvniecībā un daudzdzīvokļu māju renovācijā”

11.00 – Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča uzruna.

11.15. – Artis Zvirgzdiņš, vortāla A4D redaktors, arhitekts, arhitektūras kritiķis, tēma – Rīgas kvartāls. Kompleksa mājokļu kvartāla apbūves ideja Rīgas 20. gadsimta pilsētbūvniecībā.

11.35. – Aleksandrs Feļtins, pilsētbūvnieks un arhitekts, maģistra grāds Delftas Tehniskajā universitātē, eksperts. Tēma – Kvartāls mikrorajonā: modernisma supermēroga salāgošana ar pagalmu principu, Pļavnieku piemērs.

11.55 – Artūrs Lapiņš, restaurācijas arhitekts, praktizē kopš 1997.gada, studē doktorantūrā, uzstājas zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs. Tēma – Staļinku un hruščovku kultūrvēsturiskās vērtības.

12.15. – Laimdota Šnīdere, RTU vadošā pētniece, tēma – Kompleksas daudzdzīvokļu māju renovācijas ekonomiskie aspekti.

12.30 – Andis Rinkevics, Valsts policija, Galvenā kārtības policijas pārvalde, Prevencijas vadības nodaļa priekšnieks, tēma – Mikrorajonu apbūves ietekme uz drošību.

12.45. – Kristaps Kaugurs, maģistra grāds pilsētu un reģionālā plānošanā Stokholmas Universitātē, studējis Utrehtas universitātē, Rīgas pilsētas arhitekta biroja projektu vadītājs. Tēma – Kompleksas pieejas nepieciešamība mājokļu plānošanā, būvniecībā un renovācijā. Kopenhāgenas piemērs.

 

Biedrības “Building Design and Construction Council” (BDCC) sesija (2.)

“Pilsētu kvartāli – modernā darba, dzīves un radošā telpa”

13.10 – biedrības BDCC uzruna, Gunita Jansone, Agrita Lūse

13.15 – Edgars Neilands, koku eksperts, arborists, Labie koki vadītājs, darbs Latvijā, Eiropā un pasaulē. Tēma – Koku stādīšana un izmaksas, koku saglabāšana – kas jāzina arhitektiem.

13.35 – Anna Vasiļjeva, arhitekte, izglītība RTU APF, maģistra darbs „Degradēto teritoriju revitalizācija Rīgā”, RDĪD Būvniecības pārvalde projektu vadītāja, ALTA GRUPA arhitekte, realizējot daudzveidīgus objektus – privātmājas, īres nami, kvartāli. Tēma – Kvartāla 5-26 atjaunošana un restaurācija. Kvartāls apvieno divas adreses – Čaka iela 26 (arhitekts K.Pēkšēns) un Avotu iela 5 (arhitekts A.Vanags), kas ļāvis izveidot pievilcīgu kopēju iekšpagalmu, kalpojot par lielisku pamatu ēku iemītnieku modernās komūnas radīšanai.

13.55 – Nataļja Monkevičiene, Eastnine Biznesa nodaļas attīstītāja, daudzu Lietuvas vērienīgu projektu realizētāja, tostarp arī biroju ēku, kuras saņēmušas ilgtspēja sistēmas BREEAM sertifikācijas augstu novērtējumu. Tēma – Kimmel kvartāls Rīgā, plānotā estētika un funkcija. Drīzumā tiks izsludināts atvērts konkurss arhitektūras projektam.

14.15 – Nora Gavare, dizainere, interjera biroja NŌR (2015. g.) un pilsētvides kopienas dārza _audz_ (2019. g.) radītāja. Impulsu pievērsties cilvēka attiecībām ar pilsētu guvusi studējot dizainu Latvijas Mākslas akadēmijas un pilsētvides dizainu Hongkongas Politehniskās universitātes maģistrantūras programmās. Piedalījusies dažādos dizaina un fotogrāfijas konkursos, konferencēs un izstādēs. Tēma – par vietām, kuras radītas cilvēkam un kuras radītas AR cilvēkiem. Dzīvojama pilsētvide kā atslēga uz  ilgtspējīgas sabiedrības veidošanos. Stāsts par Starptautiskās Universālā dizaina balvas 2020 ieguvušo kopienas dārzu pilsētvidē “audz” – no idejas līdz realizācijai, no sēklas līdz auglim, no noslēgtības līdz jēgai.

14.35 – Alexander Boganik, Acoustic group tehniskais direktors. Tēma – Sonaspray – efektīvs skaņas absorbcijas risinājums. Objektu pieredze – Alfa Banka, Šeraton viesnīca, Saranskas lidosta, Baltkrievijas vēstniecība, u.c. 

14.55 – Ivars Šļivka, arhitekts, Ivara Šļivkas arhitektu biroja vadītājs, daudzu nozīmīgu projektu autors. Tēma – Kalēju kvartāls – jauns kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu. 

15.15 – Dainis Matulis, LVS sadarbības projektu vadītājs. Studējis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē, Dublinas Universitātes koledžā iegūts maģistra grāds starptautiskajās attiecībās. Ilggadējā pieredze Ekonomikas ministrijā atbilstības novērtēšanas jomā, specializēts atašejs Briselē tehniskās harmonizācijas, standartizācijas un būvniecības jautājumos Latvijas Prezidentūras ES laikā, Eiropas Komisijas TAIEX programmas eksperts. Tēma – BIM zināšanu pārnese un kompetences veidošana būvniecības nozares digitālai pārveidei. Tehnoloģiju ietekmēti biznesa modeļi un procesi strauji mainās Latvijā un pasaulē. Izaicinājumus digitālai pārveidei rada procesu nesakritības uzņēmumos, kā arī speciālistu atšķirīgā gatavības pakāpe. Prezentācijā stāstīs par publisku iniciatīvu BIM formālās un neformālās izglītības atbalstam, paraugprakses popularizēšanai – līdz šim paveikto un turpmākiem plāniem.

15.35 – Baiba Vērpe, arhitekte, arhitektūras pētniece, publiciste,  RTU Arhitektūras fakultātes doktorante ar disertācijas tēmu “Jūrmalas arhitektūra”.  Tēma –  “Jaunās apbūves kvartāli vēsturiskās vides kontekstā Jūrmalā” tiks izklāstīta viena no būtiskākajām tēmām Jūrmalas mūsdienu arhitektūrā – kā investīciju objekti ienāk vēsturiskajā vidē un kādi kompromisi tiek panākti starp vides vērtību saglabāšanu un maksimālo apbūves parametru sasniegšanu.

Konferences satura paplašināts izklāsts

Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča uzruna 

Gvido Princis uzrunā atzīmēja, ka arī šajā sarežģītajā laikā būvindustrija strādā un projekti tiek attīstīti. Ierosinājums aplūkot plašāk pilsētu kvartālu tēmu ir nācis tieši laikā, jo kļūst arvien svarīgāk domāt nevis tikai kategorijās ēka, dzīvoklis, bet kvartālos. Tiek izvirzītas jaunas stratēģijas, viena no tām ieguldīt publiskos līdzekļus ēku energoefektivitātes paaugstināšanā. Rīgā tas ir milzu izaicinājums, jo renovāciju gaida 6000 ēku, gadā attiecīgi būtu jārenovē 200 ēkas. Taču bažas rada kvalitātes jautājums. Līdz šim neviena renovētā/siltinātā padomju laika ēka nav bijusi demonstrējama kā izcils piemērs Rīgas arhitekta biroja Gada balvas ietvaros. Tāpēc speciālistiem būtu jārada labi, kompleksi risinājumi, kuros kvalitātes kritēriju lokā būtu inovācijas, tehnoloģijas un estētika.

Artis Zvirgzdiņš

Rīgas kvartāls. Kompleksa mājokļu kvartāla apbūves ideja Rīgas 20. gadsimta pilsētbūvniecībā

Kvartāls ir viens no pilsētas struktūras pamatelementiem. Modernisma periodā gan attieksme pret šo tradicionālās pilsētas stūrakmeni ir bijusi stipri pretrunīga, nereti nicīga, tomēr mūsdienās, kad varam runāt par paradigmas maiņu pilsētplānošanā, par vērā ņemamiem pilsētu atdzimšanas procesiem visur pasaulē, jaunu elpu iegūst arī  kvartāla ideja.

Mājokļu kontekstā Rīgas pilsētas attīstības vēsturē interesanti ir 20. gadsimta piemēri ar centieniem īstenot kompleksus kvartālu apbūves projektus. Runa ir par piemēriem, kur viss kvartāls vai vismaz nozīmīga tā daļa ir veidota pēc viena projekta, reizē domājot arī par vienotu iekškvartāla telpu. (Pirmais un zīmīgākais šādas attīstības piemērs Rīgā ir Berga Bazārs, kas tika iesākts jau 19. gadsimta beigās, tomēr tas ir veidots soli pa solim un to primāri nevar saukt par mājokļu projektu.) Kapitālisma Rīgas centra apbūves struktūrā ierasti ielas mājai paralēli gruntsgabala dziļumā novietota otra, un nereti arī trešā ēka, iekšpagalmiem atstājot vien utilitāru lomu.

Nozīmīgākie agrīnie centieni atkāpties no šīs tradīcijas, veidojot mājokļu namus ar plašāku, vienotu iekškvartāla telpu ir Forburgas kvartāls un Ķergalvja nams, kas celti īsi pirms 1. pasaules kara. Interesanti un vērtīgi Rīgas vēsturiskās pilsētas struktūras elementi ir nedaudzi t.s. pilsētas blokmāju projekti, kas tapuši pēc Vīnes parauga 20. gadu nogalē. Pēckara modernisma periodu Rīgas mājokļu apbūvē reprezentē t.s. mikrorajoni — lielmēroga dzīvojamie rajoni, kam raksturīgi pavisam cita veida un mēroga kvartāli (angliski: superblock), ko veido brīvstāvošas sēriju projektu mājas, bet ārtelpā nav jaušamas būtiskas atšķirības  starp kvartāla ārpusi un iekšpusi, nav tās smalkā diferenciācijas starp publisko, puspublisko un privāto telpu, kas raksturīga tradicionālajiem kvartāliem. Vēlīnā modernisma un postmodernisma periodā — 70. gadu beigās un 80. gados Latvijas arhitektūrā jaušami centieni atgriezties pie urbānisma pamatvērtībām, tostarp — reabilitējot tradicionālo kvartālu. Šo ievirzi pārstāv gan piemēri, kur 103. sērijas projekta ēka adaptētas kvartālu situācijās, gan virkne t.s. specprojekti  Rīgas centrā un arī nomaļākās vietās.

Aleksandrs Feļtins

Kvartāls mikrorajonā: modernisma supermēroga salāgošana ar pagalmu principu, Pļavnieku piemērs

Termins mikrorajons parādījās Padomju Savienībā 20.gs. sešdesmitos gados kā angļu vārda “neighbourhood” tulkojums. Mikrorajonu vai kā to devēja tā izgudrotāji “Neighbourhood Unit” izgudroja ASV pilsētplānotāji, kuru ideāli bija utopiskais pragmatisms. Piecdesmitajos gados PSRS plānotāji pārņēma ideju, pakļaujot to kritiskai analīzei: utopiskumu izmeta ārā, pragmatismu atstāja. Mikrorajons kļuva par spilgtāko modernisma iemiesojumu ar tā attiecībām ar pilsētu. Mikrorajonu mehāniskais raksturs netika uztverts nevis kā nepilnība vai blakusprodukts, bet gan kā ideāls. Tas noliedza visu organisku, “no apakšas” radušos un izaugušu attīstību. Mikrorajons, nevis kvartāls, nozīmēja pilsētas elementāru vienību, kura tika veidots ar vispārizglītojošo skolu tās centrā.

Savukārt kvartālam pilsētbūvniecībā ir daudz ilgāka vēsture, var teikt, kā kvartāls ir senāks par ielu, jo grūti par ielām saukt šauras ejas starp māju grupām, kuras pieslienas viens otram ar trīs sienām. Senajā Grieķijā un Romā kvartālus veidoja regulārus, savukārt Viduslaikos kvartāliem bija neregulārs raksturs. Visā ilgajā pilsētu attīstības laikā kvartāls bija arī sociāla vienība ar pašpārvaldes funkcijām. Industrializācijas laikmetā kvartāli tika aizbūvēti gandrīz pilnībā, atstājot spraugas starp mājam ja ne saules gaismas piekļuvei, tad ventilācijai. Tikai 19. gadsimtā otrajā pusē parādījās kvartālu kompleksie risinājumi, tādi ka Aldefonsa Serdas plāns Barselonai, ar kvartāliem ar nošķeltiem stūriem un apstādījumiem kuri atvērās uz ielu. Modernisti divdesmitajā gadsimtā pasludināja kvartālu ārpus likuma, cenšoties aizvietot to ar mikrorajonu kuru veidoja brīvstāvošo ēku grupas.

Mūsdienās, domājot par mikrorajonu iespējamu renovāciju, rodas jautājums, vai ir iespējams izmantot gadsimtiem pilsētbūvniecības praksē izveidotas tradīcijas?

Ikdienā dzīve mikrorajona iedzīvotājiem saistīta ar piekļūšanu mājoklim, kā arī ar to saistītām aktivitātēm, tādam kā automobiļa novietošana, iešana uz sabiedriskā transporta pieturām un apkalpes objektiem.

Kā piemērs iespējamai mikrorajona transformācijai par “kvartālu apkaimi” tiek izmantots Pļavnieki-2 mikrorajons starp A.Saharova, M. Ķeldiša un Lubānas ielām. Mikrorajons tika projektēts divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, un ir daļēji īstenots—netika pabeigta apbūve gar A. Saharova ielu un netika uzbūvēta otrā skola mikrorajona dienvidaustrumu pusē. Taču iemesls izvēlēties šo pilsētas daļu bija tas, kā iedzīvotāji 2009. gadā lūdza pilsētas administrācijai sūtīt biežāk policijas ekipāžas lai kontrolētu iedzīvotāju uzvedību un novērstu noziedzību saistītu ar automobiļu un dzīvokļu laupīšanām.  Tieši formālas kontroles trūkums norāda uz pilsetbūvneicīskās formas nepilnībām—teritoriālās organizācijas trūkumu, kas neļauj iedzīvotāju kontroli par dzīves vidi.

Veidojot hipotētisko mikrorajona renovācijas ģenerālo plānu (masterplan) tika ieviesta gan teritoriāla struktūra, radot tiešās iedzīvotāju ietekmes zonas, gan starptelpas — publisko aktivitāšu vietas netraucējot dzīvojamām zonām, kuras līdzīgi kā tradicionālas pilsētas laukumi fokusē pilsētas telpu. Īpaša uzmanība tika veltīta mikrorajona robežas diferencēšanai atkarībā no pilsētas konteksta, tādā veidā nodrošinot jaunu veidojumu un esošās mikrorajona struktūras līdzas pastāvēšanu.

Artūrs Lapiņš

Staļinku un hruščovku kultūrvēsturiskas vērtības Maskavas ielas 385 ēkas fasāžu atjaunošanas piemērā

Ēka Rīgā, Maskavas ielā 385 izbūvēta 1957. gadā. Tā pabeigta jau pēc 1955. gada 4. novembra lēmuma “Par pārmērību likvidēšanu celtniecībā”, kas oficiāli izbeidza staļinisma arhitektūru, kas nosaukta tā laika PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja Josifa Staļina (1878-1953) vārdā. Padomju monumentālās neoklasicisma arhitektūras stils, kas aizsākās 1933. gadā un līdz minētajam lēmumam pastāvēja Padomju Savienībā un citās tās ietekmē esošajās sociālistiskajās valstīs. Šajā laikā būvētās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tiek sauktas par staļinkām (no krievu: сталинка). Pēc 1955. gada lēmuma daudzas no tām tika pabeigtas vienkāršotā veidā, bez apmetuma vai arī bez dekoriem, tomēr ēka Maskavas ielā 385  pabeigta atbilstoši sākotnējai iecerei.

Kvartāla starp Maskavas ielu, Ikšķiles ielu, Aviācijas ielu un ziemeļrietumos novietoto bez nosaukuma ielu izvietotas vairākas padomju laikā izbūvētas ēkas:

“Staļinkas”:	“Hruščovkas”
– Aviācijas iela 2 (3.st, 1952) – Aviācijas iela 4 (2st, 1955) – Maskavas iela 381 (3st, 1956) – Maskavas iela 383 (3st., 1957) – Maskavas iela 385 (3st, 1957) – Aviācijas iela 6 (3st., 1958)	– Aviācijas iela 8 (4st, 1961) – Aviācijas iela 10 (4st, 1961) – Maskavas iela 409 (5st, 1970)

Kvartāla apbūves kodolu veido 1950. gadu ēkas, kas gar Aviācijas un ziemeļrietumu ielu izvietotas perimetrāli, ap simetrisku un centriski organizētu iekšējo pagalmu, un tās iecerētas kā kvartāla apbūves ansamblis. Turpinot attīstību, Maskavas ielas 383 un 385 ēkas atvirzītas no Maskavas ielas frontes, savukārt ēka Aviācijas ielā 6 turpinājusi sākotnēji veidoto būvlaidi.

2019. gadā veiktajā ēkas fasādes arhitektoniskajā inventarizācijā (arhitekts Ilmārs Bite) secināts, ka tai ir mākslinieciska vērtība, tomēr nav vēsturiskas vērtības. Rīgas vēsturiskā centra ēku novērtējumam izmantoti InterSAVE programmas (Dānija) principi. Piemērojot tās kritērijus ēkai Maskavas ielā 385, var konstatēt, ka piemīt vidēja kultūrvēsturiskā un vides vērtības. Ēkai ir zems tehniskais novērtējums, vidēja detaļu saglabātība – nomainīti oriģinālie logi un durvis, kā arī vidēja arhitektoniskā vērtība – tā būvēta pēc tipveida projekta. Ēkai ir augsts autentiskums – tās fasāde praktiski nav remontēta, tādēļ arī nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī.
2020. Ēkas apjoms simetrisks, ar rizalītiem visā fasādes augstumā abos ziemeļaustrumu fasādes galos un centrālu rizalītu divu stāvu augstumā ar balkonu virs tā dienvidaustrumu fasādes vidusdaļā. Dienvidrietumu fasādes vidusdaļā veidots zelminis ar barokālām volūtām, arī virs logiem barokālas formas sandriki. Fasādēs ailas izvietotas ritmiski un tās izteiksmību veido mērenā daudzumā izvietots reljefs dekors – logu apmales un spoguļi, erkeri, balkoni, rizalīti. Ar segmenta formas dzegu uzsvērts cokols. Salīdzinot ar citām kvartāla ēkām, Maskavas ielā 385 ir viena no izteiksmīgākajām un ar dekoru bagātākajām.

Ieteikumi fasāžu siltināšanai

– siltinot ēku, nepieciešams saglabāt tās fasāžu arhitektūru, tai skaitā dekoratīvos elementus. Tie ir atlieti betonā un uzskatāmi par dekoratīvu, bet tipveida produkciju, un kā tādu to iespējams atjaunot arī mūsdienās. No fasādes kvalitāšu saglabāšanas viedokļa pieļaujama dekora kopēšana uz siltinātās virsmas, izvēloties ar siltinājuma sistēmu saderīgu risinājumu – armētas līmjavas profilus uz ekstrudēta polistirola.

– cokolam ieteicams izmantot izturīgāku siltinājuma sistēmu, izmantojot keramzītu un cementa – kaļķu apmetumu.

– siltinājums sabiezina ārsienu, tas būs redzams logu un durvju ailu malās – piedurās, kā arī pieslēguma vietās dzegai. Par cik ēkai ir vidēja arhitektoniskā vērtība, pieļaujama dzegas profilu kopiju pārveidošana, saglabājot fasādes zīmējumu, bet izmainot tā horizontālās proporcijas.

– veikt fasādes krāsojuma izpēti, un atjaunot krāsojumu atbilstoši oriģinālam, nodrošinot fasādes arhitektūras risinājuma saglabāšanu. Krāsojumam vajadzētu respektēt sākotnējo dekoru, t.sk. logu sandrikus.

– ārdurvīm ieteicams atjaunot pildiņu zīmējumu, ko var veikt iluzori vai aplikatīvi.

– gludajās plaknēs līmjavu ieteicams filcēt apļveidā, atkārtojot oriģinālā apmetuma faktūru. Krāsu uzklāt ar otu, saglabājot fasādē otas pēdas. Fasādi krāsot ar silikātu krāsu.

 

Andris Rinkevics

Mikrorajonu ietekme uz drošību

Policija vislabāk redz un ir informēta par drošiem un nedrošiem pilsētu kvartāliem, līdz ar to arī apkopojusi iezīmes, kas padara mikrorajonus nedrošus. Pietiek nedaudz iejusties zagļu ādā, lai saprastu, ka zaglim ir nepieciešama droša iekļuve teritorija un tikpat viegla došanās prom jau ar laupījumu. Lai mazinātu šo risku, viens no instrumentiem ir uzraudzība – teritorijas lietotāji spēj kontrolēt un pamanīt riskus. Vēl viens instruments ir piederība, kuras pamatiezīme ir atbildības sajūta un gatavība aizstāvēt savu teritoriju.

Jaunu kvartālu vai mikrorajonu plānošanā ir svarīgi ņemt vērā tieši uzraudzības aspektu, kas nozīmē, ka ēku logiem jābūt vērstiem uz rotaļu laukumiem un auto novietnēm. Ēku aklo sienu pieguļošajās zonā auto novietošana jau ir riskanta. Tāpat ir jāizslēdz tranzīta gājēju ceļu veidošanās līdzās rotaļu laukumiem, jo tas izslēdz iespēju atpazīt svešiniekus. Tranzīta ceļu iespējamie riski jāmazina ar videonovērošanas ierīcību. Kā arī tranzīta ceļus var iekrāsot citā, uzkrītošā tonī, kas izceļas apkaimē. Ai arī ierīkot nelielu žogu – kā pārliecinājušies Eiropas speciālisti, pat neliela augstuma žogam ir nozīme, lai mazinātu riskus.

Tikpat svarīgs ir apgaismojums, kuram jābūt vienmērīgam visā teritorijā. Personas ar ne īpaši labiem nolūkiem izvairās no gaismas, tas nozīmē, ka arī skvēri, ja tādi atrodas tiešā dzīvojamo rajonu tuvumā, jāizgaismo.

Saite uz rokasgrāmatu Drošas pilsētvides plānošana, ko sastādījuši Latvijas Valsts policijas speciālisti – http://vp.gov.lv/doc_upl/vp_gramata_21x21_16072019.pdf?fbclid=IwAR2Ulbk5gppOPQrRp4dFvAFnsknGZN_5XkcG4fjxjAnv7ESlew0tFK5__Qo

Edgars Neilands

Koku stādīšana un izmaksas, koku saglabāšana – kas jāzina arhitektiem.

Dabas klātbūtnes nepieciešamība pilsētās nav apšaubāma, tā vienmēr sniedz mierinājumu un liek atcerēties jaukus mirkļus no bērnības. Dabas klātbūtnei ir ne vien sentimentāla jēga, bet arī ļoti funkcionāla loma gaisa tīrības nodrošināšanā un rekreācijas zonu izveidē urbānajā vidē. Laba arhitektūra nav tikai dzelzsbetons un stikls, tā ir jāpapildina ar dabu.

Annas koku skolas uzdevums ir atgādināt par  vienu no vajadzīgajām lietām kvalitatīvai pilsētas telpai – apzaļumošanu, bitēm, putniem un dabu. Visās vīziju prezentācijās investoriem tiek rādīta arhitektūra un skaisti koki, visi laimīgi, viss zied. Arhitekti ir vistuvākie cilvēki investoriem, kuriem ir iespēja nezinošus investorus izglītot. Ja ieceres teritorijā ir lieli, skaisti koki, tas nenozīmē, ka koki pastāvēs arī pēc ieceres realizācijas. Visbiežāk koku bojā ejas cēlonis ir sakņu sistēmas sabojāšana. Pilnīgi katram koka zaram atbilst arī tikpat liela izmēra sakne. Bojājot sakni, nokalst koka zars. Būvniecības laikā koka sakņu sistēma ir pilnībā jāsaglabā, piemēram, tās iespējams nolocīt. Par šo metodi iespējams interesēties pie mums. Jāuzsver, ka komunikācijas jābūvē zem koku saknēm. Pasūtītāju vidi ir vērojams nereāls optimisms, projektu realizējot ļoti tuvu kokam un nepārdomājot, kā to darīt. Tāpat koku var ietekmēt gruntsūdeņu izmaiņas, ko nosaka pazemes apjomu izbūve. Šādos gadījumos ir svarīgi koku pastiprināti laistīt īpaši lapu laikā.

Koka kritiskā zona un riski to ievainot ir 5 stumbru diametrs. Pat norakti 20 cm var būt sāpīgi kokiem, jo liela daļa sakņu sistēmas ir ļoti tuvu zemes virskārtai.

Nevienā pasaules valstī būvniecība parkā netiek uzskatīta par pozitīvu piemēru. Taču vēlētos uzteikt LNMM ēkas paplašinājuma būvniecības metodes, kas ļoti skāra parku. Arboristus un koku speciālistus būvlaukumā pacieta visu būvniecības  laiku. Komunikācija veidojās pamazām. 20 metru dziļumā pusmetru no kokiem iebruka zeme, nācās zaudējumu pildīt ar augsni, kas izmaksāja pāris 10 tūkstošus. Taču rezultātā tika saglabāti koki Rīgas centrā un izbūvētas vajadzīgās komunikācijas. Zeme tika izrakta 40 000 m2 apjomā. Iebūvējot rievsienu koku zari netika nozāģēti. Zarus var locīt, ne vienmēr tie ir jāzāģē.

Ne visi zina koku speciālistiem ļoti nepieciešamo instrumentu – spiediena lāpstiņa ar gaisu, ar ko var nopūst augsni no koka saknēm. Ar vakuumsūkni var nosūkt augsni. Tas ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību ļoti ātri ir apzināms sakņu sistēmas apjoms, attiecīgi komunikācijas var ievietot, nebojājot koka sakņu sistēmu. Situācijas apzināšana aizņem tikai vienu dienu. Lielai daļai koku saknes neatrodas tur, kur ir kā paredzēts tām būt. Līdz ar to komunikācijas daudzviet neatgriezeniski sabojājušas saknes. Gaisa lāpstu un sakņu atrakšana ir attīstīta Vācijā, kur iespējams būvēt un saglabāt kokus. Pie mums, diemžēl, labiekārtojot pilsētu publiskās ārtelpas tuvu kokiem, tiek bojāti skaisti un lieli koki, jo nav izpratnes par labvēlīgiem nosacījumiem koka augšanai un šo vērtību saglabāšanu.

No otras puses, parādās tendence stādīt jau lielus kokus, vairāki Latvijas attīstītāji seko šim virzienam, publiskajā ārtelpas labiekārtojumā izvēloties dižstādus ar stumbra diametru vismaz 20 – 25 cm. Dārgs un liels koks neapšaubāmi ir lētāks ekspluatācijā, jo tā atdeve ir 60 procenti, salīdzinājumā, ka mazu koku atdeve ir tikai 10 procenti. Tāds piemērs ir pie kāda tirdzniecības centra, kura apzaļumošanas vīzijā redzami krietni paauguši koki, bet realitātē iestādīti ļoti mazi koku stādi, kas vidi nevis uzlabo, bet rada bēdīgu noskaņu. Piemēram, Gruzijā kāda projekta realizācijā iestādīju 120 kokus, kuru vecums bija 200 gadi.

Koku speciālistu aicinājums apzaļumošanā pilsētā atgriezties pie pamata sugām, nevis mēģināt stādīt eksotiskās un kaprīzās sugas. Katrā Rīgas teritorijā ir skaisti koki, tos var saglabāt, ja nepieciešams – arī pārstādīt, ka tas, piemēram, notika pie Daugavas stadiona, pārstādot lielu dižskābārdi.

Anna Vasiļjeva

Kvartāls 5/26

Kas ir nepieciešams kvartāla un jebkura projekta realizācijai? Pareizais laiks un vieta, attīstītājs ar vīziju  un spēju garantēt naudas plūsmu, arhitekts un būvnieks, lai visi var salikt galvas kopā un pieņemt labākos lēmumus jau sākot ar plānošanas etapu. Mūsu kvartālu veido 3 ēku komplekss uz A.Čaka un Avotu ielām – Avotu iela 5, A.Čaka iela 26 ielas  un pagalma ēka. . Visas ēkas to pārņemšanas laikā bija pamestas, nolaistas, ar nepabeigtām būvatļaujām. Tradicionāla situācija Rīgas centrā, kad ieceres tendenciozās ieceres pārsniedz racionālās iespējas un ietver aizbūvētus iekšpagalmus, izbūvētas stāvvietas un mēģinājums pārsniegt ēku iedibinātu augstumu. Koncepts parasti nav skaidrs, kā arī nav projektu vadības. Tieši šiem visiem kritērijiem atbilda Kvartāls 5/26.

Analizējot situāciju tirgū un pētot pieprasījumu, secinājām, ka jārada daudzveidīgi dzīvokļi ar dažādām platībām, bet nekādā gadījumā nav pieprasīti milzīgi dzīvokļi. Mūsu attīstības vīzija paredz veidot patīkamu kompleksu, kurā dzīvojamo funkciju papildina sabiedriskā un tiek aicināti darboties uzņēmumiem, kuru darbības funkcija ir fitness, restorāns, veikali, kuriem piemērota vieta būs Avotu 5. Mūsu devīze ir 365 baudu dienas un mierīgas naktis. Jo te noteikti būs droši, iekšpagalms būs sakopts, ierīkota zaļā zona. Jāatzīmē, ka A.Čaka ielas 26 nams ir kultūrvēsturiski izcila vērtība, to būvējis K.Pēkšēns 1905. gadā un tas ir viens no pirmajiem nacionālā romantisma arhitektūras stila piemēriem. Divkrāsu fasāde papildināta ar krāsainiem akcentiem un zeltītu uzrakstu Mans nams mana pils.

Sākotnēji bija doma kļūt par īres tirgus dalībniekiem un piedāvāt dzīvokļus īrei, bet pamatīgāk izpētot tirgu, tika nolemts, ka ielu frontes mājās dzīvokļi tiks pārdoti, bet īrei piedāvās dzīvokļus iekšpagalma ēkā.

Kas ir sasniegts divu gadu laikā? Pilnībā atjaunota ēka Avotu ielā, dzīvokļi sadalīti īpašumos un faktiski beidzot ir pabeigta 10 gadus veca būvatļauja. Atjaunota fasāde iekšpagalma ēkai un izveidoti dzīvošanai gatavi dzīvokļi. Atjaunota un restaurēta izsmalcinātā A.Čaka ielas 26 ēkas fasāde, tiek plānota arī kāpņu telpas logu un durvju restaurācija. Kā gandarījums jāatzīmē, ka cilvēki interesējas par mūsu projektu – par to, kā iespējams iegādāties vai īrēt dzīvokli.

Vissvarīgākais šāda sarežģīta projekta realizācijā ir laika plānošana, grafika ievērošana un elastīga domāšana, jo neapšaubāmi visi pārbūves projekti sagādā pārsteigumus būvniecības laikā. Jāizvērtē visas iespējas un finansējums attīstībai – plāniem jābūt ļoti skaidriem. Nav jāzīmē tendenciozi projekti, bet jādomā par katra m2 izmantošanu, arī bēniņos un palīgtelpās. Jāapzina iekšējās rezerves, plānošanai jānotiek, sadarbojoties arhitektam un investoram un nemitīgi pētot norises nekustamā īpašuma tirgū, lai nospraustu reālos mērķus.

Nora Gavare

Kopienas dārzs audz

2020.gada sākumā Minhenē norisinājās Vācijas vadošā dizaina un Minhenes radošās uzņēmējdarbības nedēļa, kuras ietvaros Minhenes Universālā dizaina institūts organizēja starptautisku izstādi un konkursu Universal Design Competition 2020. Konkursā, kas vairākus gadus apzina un popularizē studentu, jaunizveidotu uzņēmumu radītus projektus, produktus un pakalpojumus universālā dizaina kategorijā, uzvarēja es – Latvijas Mākslas akadēmijas studente Nora Gavare ar Siguldā realizētu projektu Kopienas dārzs audz.

Projekts Kopienas dārzs audz kā maģistra darbs (vadītāja Liene Jākobsone) tika īstenots Zaļās Villas kvartālā 2019.gada vasarā un ir balstīts uz līdzdarbošanās principu. Tā ir sociāla, universāla un pieredzes dizaina projekts sabiedrībai, kur dārzs nav tikai platība, kurā audzēt dārzeņus, bet gan vieta, kur radīt izpratni par cilvēka, dabas un laika sinerģiju. Projekta ideja ir savest kopā pilsētas iedzīvotājus un attīstīt dārzkopību pilsētas kontekstā. Tādejādi iedzīvotājiem savstarpēji daloties ar zināšanām, tiek vairota izpratne par ēdiena izcelsmi, kā arī aktualizēta veselīga dzīvesveida un ilgtspējīga dzīves stila kustība.

Projekta tapšanā piedalījušies Mākslas skolas Baltais flīģelis un Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni, pensionāru biedrības Sigulda dalībnieki, kā arī biedrības cerību spārni dalībnieki.

Projekta sākotnējā tapšanas stadijā piedalījās Mākslas skolas Baltais flīģelis skolēni, pensionāru biedrības Sigulda dalībnieki, kā arī biedrības Cerību spārni dalībnieki, kopā radot vīziju par dārza izpratni mūsdienās, par to kādas funkcijas tam būtu jāpilda un kopā veidojot konceptuālus dārzu plānojumus ar spēles metodi. Radošās darbnīcas laikā tika iesētas pirmās sēklas, lai pēcāk izaugušos dīgstus iestādītu jau realizētajā pilsētvides dārzā. Siguldas sabiedrība arī aktīvi iesaistījās dārza konstrukciju izgatavošanā – gan garāmgājējiem, gan interesentiem un Noras ģimenei uz vietas Zaļās Villas kvartālā, gan arī Siguldas Valsts ģimnāzijas skolnieki darbmācības stundu laikā skolotāja Raita Tikuma pavadībā, tādejādi sniedzot iespēju skolēniem izstrādāt objektus, kuri paredzēti reālam mērķim, reālā pilsētvidē un reālam gala lietotājam, tādējādi dodot pienesumu kopējam sabiedrības labumam. Arī stādus un sēklas lielākoties sagādājuši siguldieši paši un, izvēloties savam augam un sev patīkamāko novietojumu dārzā, papildinājuši dārzu ar kultūraugu dažādību. Pēcāk iedzīvotāji līdzdarbojās dārza un augu uzturēšanā – gan laistot, ravējot, gan arī nogaršojot sava vai citu iedzīvotāju darba augļus.

Kopienas dārza_audz_ arhitektoniskā siltumnīca, kuras projektu izstrādāju pati, ar centrā izvietotu saimes galdu nu kļuvusi par jaunu satikšanās vietu Siguldā, kur vietējie iedzīvotāji un pulsētas viesi vada savu laiku un atstāj zīmītes uz koka konstrukcijām ar laba vēlējumiem, pieredzes stāstiem vai zīmējumiem.

Īstenojot projektu _audz_dārzā darbošanās sistēmu un aktīvi organizējot radošās darbnīcas, kā arī izglītojot sabiedrību par ilgtspējīgas dzīvošanas nozīmi mūsdienās, projekta autorei ir skaidrs, ka sabiedrības dārzs ir dzīvotspējīgs, līdz ar to kopš 2020.gada nodots radošā kvartāla Zaļā Villa gādīgajās rokās, lai turpinātu savu darbību arī nākamajās sezonās un saglabājot pilnīgu atvērtības principu Siguldas iedzīvotājiem un viesiem.

Aleksandrs Boganiks

Sonaspray – efektīvs skaņas absorbcijas risinājums

Uzņēmums Acoustic Group jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar kvalitatīvas skaņas un vibroizolācijas nodrošināšanas risinājumiem būvniecībā. Viena no uzņēmuma piedāvātajām tehnoloģijām ir izsmidzināmā skaņas izolācija – SonaSpray – , ko pārējā pasaule izmanto jau vairāk nekā 50 gadus. Šāds pārklājums, pirmkārt veido patīkamu telpas akustiku, tostarp, jūtami samazina reverberācijas laiku, un, otrkārt, nodrošina pievilcīgu vizuālo izskatu. SonaSpray pārklājumu veido 2 komponentes – celuloze jeb papīrs un PVA līme, kas ir viens no drošākajiem līmju paveidiem. Abas sastāvdaļas veido elpojošu, ekoloģisku un salīdzinoši demokrātisku no cenas aspekta materiālu, ko izmantot gan dekoratīviem, gan skaņas absorbcijas nolūkiem. Pateicoties vieglajam ieklāšanas veidam – izsmidzināšanai ar sūkni – visspilgtāk materiāla pozitīvās konstruktīvās un ekonomiskās īpašības izpaužas liela apjoma telpās ar augstiem griestiem – lidostās, tirdzniecības platībās, angāros u.tml. Tomēr materiālu izmanto arī kā mitruma regulētāju paaugstināta mitruma telpās, jo tas spēj gan mitrumu uzsūkt, gan izdalīt, tādējādi tas tiek plaši izmantots tostarp arī peldbaseinos. Arī sarežģīta griestu forma nav šķērslis materiāla pielietošanai, jo, atkal, pateicoties ieklāšanas veidam – izsmidzināšanai – , materiāls var tikt ieklāts uz jebkuras formas virsmām. Atkarībā no telpas akustikas prasībām, materiālam ir pieejamas četras variācijas, kurās atšķiras celulozes “pārslu” izmēri, kas variē no 10 mm (K13) līdz 4 mm (FCX). Standarta biezums materiālam ir 20 mm un tam tiek nodrošināta R45 ugunsizturības klase. Katru gadu visā pasaulē tiek ieklāti vairāk nekā 6 miljoni kv. m. SonaSpray, no kā lauvas tiesu sastāda materiāla dzimtene – ASV, bet arī Eiropā, kur materiāls ienāca pagājušā gadsimta 90. gados un Krievijā (ienāca 2000. gadu sākumā) materiāla popularitāte uzņem apgriezienus. Daži no atpazīstamākajiem uzņēmuma projektiem Krievijā – Alfa Banka, Šeraton viesnīca, Saranskas lidosta, Baltkrievijas vēstniecība.

Ivars Šļivka

Kalēju kvartāls – jauns kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu.

Jau piekto gadu tiek strādāts pie Vecrīgas iekškvartāla reģenerācijas projekta, ko ierobežo Vecpilsētas laukums un iela un Kalēju iela. Ikdienas sarunās to mēdz apzīmēt ar nosaukumu Kalēju kvartāls. Pasūtītājs BIB banka.

Projekta sarežģītību nosaka kvartāla apjoms, tas sastāv no 5 ēkām jeb precīzāk – literiem. Kalēju kvartālu veidojošās ēkas ir katra ar savu stāstu, būvvēsturi, konstruktīvo stilu, daudzviet nepieciešams veikt arheoloģiskos izrakumus, jo šī ir viena no vecākām Rīgas daļām. 2015.gadā piedaloties konkursā par projekta izstrādi, rēķinājāmies, ka būs sarežģīti, bet ne tik, cik tagad saskaramies reāli risinot dažādus ar projektēšanu saistītus jautājumus. Modernizācijas uzdevums ir izveidot patīkamu un vienotu kompleksu. Un tas nav viegls uzdevums.

Vislielākā kultūrvēsturiskā vērtība ir ēkai, kuras fasāde vērsta pret Kalēju ielu. Augstākā kvartāla ēka būvēta 19./20.gs mijā un ir pati augstākā. 19.gs būvētas 2 ēkas arī vērstas pret Kalēju ielu, pagalmā liter 5 ir ēka ar pagraba stāva velvēm, kas saglabājušās no viduslaikiem, bet augšstāvi jau datējami ar 20.gs sākumu. Liter 2 ir neliela pagalma ēciņa, būvēta 19.gs sākumā. Te notikušas pārbūves u 2 ēkas no Noliktavas funkcijas 19.gs pēc pārbūves ieguvušas dzīvojamo ēku funkciju. Vēl kompleksā atrodas Valsts nozīmēs mākslas piemineklis – epitāfija. Pasūtītājam pārņemto šo kvartālu, atklājas visai bēdīga aina – ēkas bija nolaistas, arī iekštelpas nebija pievilcīgas. NKMP ir definējusi vairākas kultūrvēsturiskas detaļas, kuras jāsaglabā arī pēc rekonstrukcijas – 2 litera fasāde, 1. stāvs, vēsturiskie logi, pagraba velves. Tās ir jāeksponē arī publiski. Jāatzīmē, ka liter 1 uzcelts uz viduslaiku nocietinājuma mūra, pagrabā ir saglabājies fragments no mūra.

Unikālais vēsturiskais stāsts un kvartāla atrašanās vieta bija tas, kas pasūtītāju uzvedināja uz misiju un ambīciju ne tikai sakārtot nolaisto nostūri, bet atvērt to arī publikai. Projektēšanas uzdevumā tika noteikts, ka kvartāla attīstības iecerei jāatbilst daudzfunkcionāla kompleksa izveidei, kurā apakšējie līmeņi ir atvērti publikai. Paredzēta tirdzniecības galerijas izveide, telpas restorānam un muzejam. Pasūtītāja rīcībā ir ievērojama vēsturisko monētu kolekcija, kuru varētu piedāvāt kā pamata krājumu muzejam un ļaut sabiedrībai ar to iepazīties. Sākot no 3. līmeņa telpas tiek atvēlētas birojam.

Viens no projektētāju uzdevumiem bija saglabāt Kalēju kvartāla vēsturisko struktūru un nelekt no tās ārā. Četras reizes projekts ir prezentēts RVC saglabāšanas padomē. Visā visumā projektēšanas koncepts tika atbalstīts, bet ar katru reizi tika prezentēta arvien smalkāka detalizācija. Virs pagalma ēka tiks izbūvēts jauns apjoms, savienojošais līmenis tiks izbūvēts 4. stāva līmenī, tas nekādā gadījumā neeksponēsies no Pēterbaznīcas publiskā skatu punkta un nebojās Vecrīgas jumtu ainavu. Lai paātrinātu būvniecību, projekts ir sadalīts 2 kārtās.

Literam 1 plānots pilnībā saglabāt fasādi un . stāva līmeni sapludināt ar ārtelpu kā priekšpagalmu. Šim nolūkam tiks izņemtas vēsturiskās ārdurvis, tās nomainot ar ažūriem vārtiņiem, bet vēsturiskās durvis vietu atradīs muzeja apjomā kā ieejas durvis.

Kā jau vēsturiskajos pārbūves projektos, nevaram paredzēt, kas atklāsies pēc konstrukciju demontāžas un atsegumiem. Kaut kur ir jāparādās fragmentam no viduslaiku nocietinājuma mūra. Tajā brīdī domāsim kā to eksponēt publiski un kā to padarīt par apskates vērtu vides objektu.

Apgaismojuma risinājumi tiks rūpīgi izvēlēti, pieskaņojoties būvdetaļām bagātajām fasādēm, neuzbāzīgi izceļot dekoru un neveidojot jaunas struktūras.

Epitāfijas stāvoklis, diemžēl, ir pārāk trausls turpmākai eksponēšanai zem klajas debess, tāpēc tā tiks restaurēt un pārvietota uz publiskas funkcijas telpām, bet tās vēsturiskajā atrašanās vietā tiks novietota kopija ar informatīvu plāksnīti par valsts nozīmes mākslas darbu.

Izaicinājums ir inženiersistēmu noslēpšana, lai to ietaises netiktu eksponētas uz jumtiem.

Milzīgais brandmūris uz Vecpilsētas ielas pusi ir ievērojama augstuma – 22 metri, un par laimi maz eksponējas no publiskās puses. Lai izgaismotu aiz brandmūra esošās telpas, piedāvājām haotisku logu izvietojumu, kas ir tāda visai bieži redzēta metode, kad logi tiek brandmūrī izbūvēt nelegāli bez saskaņojuma. Mēs saskaņojām. Haotiski izbūvēti logi uzirdinās monotono brandmūra plakni. Te gan bija asāka diskusijas, jo Būvvaldes nevēlējās atzīt, ka šis ir pirmais Rīgas kvartāls, uz kuru neattiecas Civillikuma nosacījumi, ka logu izbūve brandmūri ir jāsaskaņo ar līdzās esošajiem kaimiņiem. Abu pušu  juristi jautājumu atrisināja un logus akceptēja. Protams, viens no logu obligātajiem tehniskajiem parametriem ir to augstā ugunsdrošība.

Iekšpagalms līdz ar jaunā apjoma izbūvi tiks sadalīts divās daļās. Ieejot kvartālā no Vecpilsētas ielas puses, fasāžu risinājumā primāras bija vēsturiskā apdares struktūras un detaļu saglabāšana. Visa vēsture ir rūpīgi apzināta, uzmērīta un iegrāmatota. No nelielā iekšpagalma caur savienojošo korpusu būs iespēja iekļūt publiskajā galerijā. Runājot par detaļām, tās, kas nav restaurācijas objekti, ir 21.gs mūsdienīgs pienesums Vecrīgas struktūrā. Tās vairāk ir noslēgtas no publiskajiem ārējiem skatu punktiem, toties rada īpašo sajūtu iekšpagalmā. Sajūtas papildinās īpašais apgaismojums stiklotajai fasādei iekšpagalmā. Segtais galerijas apjoms ir savienots ar jumta terasi. Apzaļumotā siena, galerijas jumts domāts kā rekreācijas zona bankas darbiniekiem ikdienā. Visā projektēšanas laikā turamies pie koncepta, lai neveidotos klasiskais stāsts ar novienādošanu un veco stāstu aizsmērēšanu. Mēs pilnā apmērā rādīsim visus fragmentus pēc demontētajiem apmetumiem – kā grāmatā būs iespēja lasīt ēkas vēsturi pa lapas pusei vien. Fasādes atsedzams, sakārtojam ķieģeļu sienas, bet jauno apjomu galeriju veidojam krasi atšķirīgos paņēmienos, lai uzskatāmi parādītu robežu starp vēsturisko autentiskumu un modernajām tehnoloģijām.

Pagalma pārseguma variantam mēs piedāvājām netradicionālu kupolu – otrādi apgrieztu piramīdu ar vidus balstu. Ātrija plašā telpa pati par sevi būtu izmantojama daudzfunkcionāli – koncertiem, pasākumiem, pavāru šoviem vai vēl kādām citām publiskām aktivitātēm. Bet, diemžēl, racionālie apsvērumi iecerei apcirta spārnus un tika lemts, ka izbūvēs plakanu, ekspluatējamu jumtu.

Saistībā ar šo projektu ieguvām milzīgu pieredzi. Ja sākotnēji domājām, ka būvatļauju saņemsim 6 mēnešu laikā, tad reāli pagāja pusotrs gads līdz saņēmām svarīgo dokumentu.

Par uzmērīšanu. Visam kvartāla kompleksam tika veikta skenēšana 3D vidē. Taču uzmērījumus varēja izmantot tikai ar ļoti lielu pielaides koeficientu, jo uzmērīšanas laikā daļa no dzīvokļiem nebija atbrīvoti un tajos bija daudz dažādu uzslāņojumu, kurus likvidēja demontāžas laikā. Autoruzraudzības laikā visu laiku nācās koriģēt konstrukciju izmērus. Lielu enerģijas daļu patērējām koriģēšanas procesā un vērtību apzināšanā un saglabāšanā. Lai būvniecības procesā pilnībā izslēgtu paviršību, kas iznīcinātu kādu svarīgu detaļu.

Dainis Matulis

BIM zināšanu pārnese un kompetences veidošana būvniecības nozares digitālai pārveidei

Informācijas tehnoloģijas pakāpeniski un nepielūdzami maina būvnozares kopējo ainu un pieprasa tās dalībniekiem mainīt attieksmi, rīcību, izturēšanos, lielu kārtību. BIM ieviešanas process zināmā mērā tiek vadīts no valsts puses un LVS ir zināma loma šajā procesā.

Jāatzīmē, ka ar BIM saistīto tehnoloģiju radītā inovācija nav radīta pēdējos gados, bet pasaulē eksistē jau labu laiku. Taču Latvijā tā pilnvērtīgi to iepazīst tikai tagad. Tehnoloģiju pieejamība, informācijas apmaiņas ātrums, paradumu maiņa, darbiniekiem strādājot attālināti, tas ir iemesls tradicionāli veidoto modeļu transformācijai. Tehnoloģijas ietekmē biznesa modeļus, procesi mainās, neatkarīgi no mūsu vēlmes.

Ignorēt vai pretoties BIM tehnoloģijām būtu tuvredzīgi, neefektivitāte maksās dārgi. Būvniecības nozares digitālās tendences rada nepieciešamību pēc mērķtiecīgas virzības uz rezultātu – lai visi būvniecības dalībnieki spētu izpildīt visus procesus digitāli. Mājas darba izpildē, lai startētu un konkurētu nozarē ar digitālajām iemaņām, pastāv objektīvi izaicinājumi, kurus rada iekšējie procesi un darbinieku atšķirīgā gatavības pakāpe, pārejai uz jauniem paņēmieniem. Nepieciešama kompleksa pieeja, lai BIM ieviešanu padarītu par veiksmes stāstu.

Jāapzinās, ka BIM nav rīks vai programma, kuru nopērk un uzstāda ierīcēs. BIM pirmām kārtām ir process, kura epicentrā ir cilvēks. 2019.gada laikā EM kopā ar ieinteresētajām pusēm – BIM speciālistiem, pasūtītājiem, būvniecības nozares pārstāvjiem, izglītības speciālistiem – vienojās par BIM ceļa kartes ieviešanu. Valstiskā līmenī pieņemts lēmums, ka līdz 2025.gadam BIM tehnoloģiju pielietojumam jābūt visos publiskajos būvniecības iepirkumos. Galvenais virziens, lai īstenotu virsmērķi, ir ne tikai standarta vadlīniju normatīvo aktu izstrāde, bet būvniecības speciālistu kompetenču paaugstināšana, kā arī labās prakses demonstrēšana būvniecības industrijas pārstāvjiem. BIM izglītības programma tiks pielāgota būvniecības procesiem, kuru ietvaros noteikts būvniecības speciālistu nepieciešamās kompetences saistītas ar BIM. Process jau uzsākts – tiek izskatīti standarti un ir lēmums izstrādāt izglītības programmu. Kas attiecas LVS, iestāde stādā pie starptautisko standartu tulkošanas un adaptācijas, kā arī tiek stiprināta sadarbība ar lielāko pasūtītāju valstī – ar VNĪ.

Neformālās izglītības bloks, konsultantu atbalsts BIM ieviešanā publiskā sektora institūcijās – tās ir lietas, kur tiek saredzēta LVS iesaiste un iespējamā palīdzība procesu virzīšanā.

Precīzas norādes par praktiskiem rīkiem BIM kompetences paaugstināšanā lūdzu skatīt pievienotajā lejuplādējamā prezentācijā LVS_020620_BIM.

BIM standarti var būt plaši un tehniski sarežģīti. Lai atvieglotu orientēšanos BIM, centīsimies izstrādāt procesu vadlīnijas, kas BIM ietvaros ir jādara un jārisina. Daļa no vadlīnijām jau ir apkopotas VNĪ izdotajā rokasgrāmatā par BIM, kas tapusi, balstoties praktiskajā pieredzē, pārbūvējot Prokuratūras ēku Aspazijas bulvārī. Rokasgrāmata ir interaktīva, tās saturu nemitīgi aktualizēs.

Visa informācija būs pieejama EM un LVS mājas lapās, kur tiks mērķtiecīgi izveidotas tematiskas sadaļas šim jautājumam.

BIM apmācības – Latvijā kopumā ir 8000 sertificēti būvspeciālisti. Līdz ar to matemātika nav sarežģīta – katru gadu būtu jāapmāca vismaz 2000 speciālisti. Pirmie BIM apmācību kursi jau novadīti. Kursi ir bez maksas, tos noslēdzot tiek dots praktisks uzdevums, kas jāatrisina. E-apmācību kursi moodle.lvs.lv

Ko mēs darīsim tuvākajā nākotnē? Mūsu ambīcija ir turpināt iepriekšējo apmācību programmu, līdz ar rudens iestāšanos speciālistiem ir iespēja apmeklēt nākamo lekciju kursu.

Baiba Vērpe

Jaunās apbūves kvartāli vēsturiskās vides kontekstā Jūrmalā

Arhitektūras doktorantes Baibas Vērpes prezentācijā “Jaunās apbūves kvartāli vēsturiskās vides kontekstā Jūrmalā” iezīmē vienu no būtiskākajām tēmām Jūrmalas mūsdienu arhitektūras kontekstā – kā investīciju objekti ienāk vēsturiskajā vidē un kādi kompromisi tiek izmantoti starp vides vērtību saglabāšanu un maksimālo apbūves parametru sasniegšanu. Jūrmalā visintensīvākā būvniecība notiek zonā starp Lielupes tiltu un Dubultiem, sasniedzot līdzīgus būvniecības apmēra rādītājus kā Rīgas centra rajonā. Tas saistāms ar Rīgas tuvumu un vides kvalitātes ekskluzivitāti, vienlaicīgi tā ir viena no vēsturiskākajām vietām pilsētā, kuras apbūve jau ir noformējusies 19. gs. vidū un mūsdienās tās lielākā daļa ir iekļauta pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā. Šīs pilsētas daļas atsevišķu zemesgabalu attīstība to izmēru un konfigurācijas dēļ ir pielīdzināma kvartālu attīstībai. Metodes un paņēmieni, kā tiek attīstīti zemesgabali, ir visdažādākie, un bieži vien tie ir pretrunā ar kultūras mantojuma aizsardzības nosacījumiem. Pētījumā secināts, ka vēsturiskie zemesgabali, kurus jau skāruši padomju laika apbūves pārveidojumi, ir pakļauti aktīvākiem un radikālākiem pārveidojumiem arī mūsdienās, savukārt zemesgabali ar vēsturisko apbūvi visbiežāk tiek attīstīti, saglabājot kādu vēsturisko apbūves elementu, kas praktiski izpaužas kā vēsturiskās ēkas replikas jaunbūve, mainot būvmateriālus un arī ēkas atrašanās vietu zemesgabala ietvaros, kas pēc būtības ir maldinoši. Jūrmalā investīciju objektu intensīvā apbūve nesekmē vēsturiskās vides tēla saglabāšanu.