Visas galerijas

Foto apskats: Āgenskalna tirgus atdzimšana 0

Ināra Appena, foto BDCC arhīvs (Renārs Koris) 

Kad sarunās tiek pieminēts Āgenskalns, tad pirmais, kas nāk prātā, ir tieši Āgenskalna tirgus, kas jau vairāk nekā simts gadu bijis apkaimes centrs, uz kuru veda visi apkārtnes ceļi. Tāda laikmetam līdzi ātrāk vai lēnāk pukstoša sirds, kurai vienā brīdī diemžēl draudēja apstāšanās, jo rūpes par ēku tika atstātas novārtā un atrasties tirgus ēkā jau kļuva ne tikai estētiski nepatīkami, bet arī bīstami. Taču atradās bruņinieki – brāļi Dambergi −, kas šo tikpat kā nāves miegā dusošo skaistuli apņēmās atmodināt un atgriezt pilnvērtīgai dzīvei. Tas ir izdevies. Āgenskalna tirgus prasmīgās rokās ir atdzimis un ir gatavs kļūt par mūsdienīgu, multifunkcionālu sabiedrisko centru visā Pārdaugavā.

Rīgas tirgi – pilsētas vērtība

Rīga izsenis bija slavena ar savu Daugavmalas tirgu un daudziem citiem mazākiem pārtikas un rūpniecības preču tirgiem, kas īpaši daudz tika ierīkoti 19. gs. beigās. 1892. gadā pilsēta atvēra pārtikas tirgu Iļģuciemā, 1906. gadā – Bišumuižā, 1914. gadā – Torņakalnā, un 1898. gadā tika nodibināts pārtikas tirgus Āgenskalnā L. Nometņu un Zeļļu ielas rajonā. Pēc slavenā Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga (1840–1917) 1911. gadā izstrādātā projekta jauna Āgenskalna tirgus paviljona būvniecība tur tika sākta 1913. gadā un pilnībā pabeigta jau pēc I pasaules kara 1925. gadā. Tirgus darbojās visus šos gadus, līdz 2018. gada janvārī Rīgas dome slēdza tirgu tā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, taču atklātā izsolē tiesības turpmākos 30 gadus saimniekot Āgenskalna tirgū un tam piegulošajā teritorijā ieguva Kalnciema kvartāla īpašnieki brāļi Dambergi. 2018. gada 3. augustā Āgenskalna tirgus atsāka darbību pagalmā, bet ēkai nekavējoties tika izstrādāts un pēc tam realizēts restaurācijas projekts. 2022. gada 7. maijā durvis apmeklētājiem vēra atjaunotais Āgenskalna tirgus paviljons, kas atzīts par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

Šmēlinga rokraksts

Vēsturiskajā tirgus ēkas fasādē atrodami arhitekta Reinholda Šmēlinga racionālā jūgendstila projektiem raksturīgie apdares paņēmieni – sarkanie ķieģeļi apvienojumā ar gaiša apmetuma virsmām un izteiksmīgiem tornīšiem. Savukārt iekštelpu plānojums paredzēja divus savstarpēji savienotus korpusus – divstāvu apjomu ar fasādi pret Nometņu ielu un aiz tā plašu vienjoma tirdzniecības telpu ar sānu galerijām otrajā stāvā, kas savienotas ar pārejām, bet zem ēkas visā tās platībā ierīkotas plašas pagraba telpas ar noliktavām, aukstuma kamerām un darbinieku telpām.

Restaurācijas procesa galvenais uzdevums bija atjaunot ēku sākotnējā izskatā, noņemot visus nevajadzīgos uzslāņojumus un piebūves. Fasāde tika saudzīgi notīrīta, saglabājot daļu no laika radītās patinas, bet gaišās, ar apmetumu klātās detaļas tika pārkrāsotas, piešķirot koptēlam svaigāku skatu.

 

Melnā elegance

Iekštelpās tika atsegtas visas nesošās metāla konstrukcijas, kas atkarībā no vērotāja noskaņojuma var tikt uztvertas vai nu kā ažūras mežģīnes, vai ēku balstošs, stabils skelets. Tika izveidots tikai viens jauns papildu stiprinājums gala sienai pretī stāvlaukumam, kas vizuāli neatšķiras no vēsturiskajiem – sakniedētajiem − profildzelžiem. Ar melno pretrūsas krāsu noklātās konstrukcijas kontrastē ar balti krāsotajām sienām un veido dekoratīvu, grafiski izsmalcinātu koptēlu. Tirgus grīdām visos stāvos un telpās izmantots betons. Patīkamu, medaini brūnu toni ieguvuši restaurētie koka griesti. Tas jānovērtē, jo pēc sākotnējiem vairākkārtējiem mēģinājumiem atrast vajadzīgo krāsu un lēmuma griestus vienkārši nokrāsot tomēr tika saprasts, ka koka dēlīšu restaurācijā ieguldītais darbs atmaksāsies un dabīgā koka tonis lieliski harmonēs ar baltajām sienām un melnajām konstrukcijām. Bet neapšaubāms paviljona interjera akcents ir divas milzīgas kristāla griestu lustras, kas savu vietu tirgū atradušas, pārceļoties no kāda autosalona, kad tur notikusi interjera maiņa. Domas dalās, kā vienmēr – ir, kam patīk, ir, kam nepatīk. Bet kāpēc gan nepiešķirt tik utilitārai celtnei arī nedaudz greznības? To īpaši varēs baudīt otrā stāva galerijās iekārtoto ēdināšanas iestāžu apmeklētāji.

Melnās krāsas estētika turpināta arī griestos stiprināto sildelementu un kopējās ventilācijas sistēmas izvēlē, taču tā daļa, kas pieguļ gaiši krāsotajām sienām, diskrēti tām pieskaņota.

Kur nāks un ies pircēji?

Tirgus ēkā paredzēta ieeja no visām četrām pusēm, bet galvenā ieeja ar lielu arkveida portālu arvien bijusi no Nometņu ielas puses, kur pirms gada ierīkots labiekārtots priekšlaukums, kas tapis pēc Āgenskalna biedrības iniciatīvas. Laukums vairs nekalpo par automašīnu stāvvietu, bet gan par atpūtas vietu ar soliņiem, apstādījumu kastēm un ūdens krānu četrkājaino draugu dzirdināšanai. Laukuma segums ir ar samērā raibu krāsojumu, taču labi pamanāms un optimistisks. Tirgus galvenās ieejas durvis šobrīd tiek atstātas esošajā variantā ar plašu stiklojumu alumīnija rāmi, un nākotnē plānots vēl arī stiklots vējtveris. Savukārt skaistas, svaigi restaurētas jūgendstila stiklotas koka durvis ir ēkas pretējā pusē, kas ved uz autostāvvietu. Tās nav oriģinālās, bet nākušas no kāda Rīgas īres nama, kur īpašniekiem vairs nebija vajadzīgas, bet šeit tās ir tik iederīgas, ka pat nerodas šaubas – tās te atradušās vienmēr.

Paviljona logi ir saglabāti esošie, taču nomainīti koka logi galvenās ieejas fasādē. Restaurēti tikai divi ar metāla stiegrojumu stiprināti sīkrūtoti logi, kas nodala garo tirdzniecības paviljonu no šķērskorpusa.

Tirgus funkcionālais dalījums paredz pārtikas preču tirdzniecību pirmajā stāvā un sabiedrisko ēdināšanu un dažādas publiskas aktivitātes tirdzniecības zāles otrajā stāvā. Arī pagalms joprojām tiks atstāts āra tirdzniecībai, ir ieplānots mainīt tirgotāju galdu un nojumju izvietojumu, tādējādi uzlabojot gan kopskatu, gan tirgus apmeklētāju pārvietošanās iespējas. Savulaik tirgus pagalma daļa aiz paviljona bijusi apzaļumota, tur auguši lieli koki. Paplašinoties tirgus darbībai, tie likvidēti, taču varbūt jaunajiem tirgus apsaimniekošanas principiem varētu atbilst apstādījumu atjaunošanas ideja. Kaut vai lielu toveraugu veidolā. Zaļojošs un dzīvi apliecinošs, mutuļojošs tirgus ir vīzija, kurai varam vēlēt piepildīties.

Laimīgie laiku neskaita

Apjomīgā pagrabstāva sakopšanas laikā tika attīrītas visas telpas, ieklātas jaunas betona grīdas, nokrāsotas sienas un griestu daļa, ko veido dzelzsbetona velves uz metāla sijām. Pagrabā ieplānotas noliktavas un darbinieku telpas, taču, iespējams, daļa, kas vērsta pret Bāriņu ielu, būs publiski pieejama. Atjaunošanas darbu gaitā tika atklāts, ka dažās telpās – aukstuma kamerās − vēl saglabājies vēsturiskais kūdras slāņa sienu apšuvums, kas kalpojis par izolāciju. Šis atradums varētu tikt atbilstoši eksponēts un būtu labs uzskates materiāls iespējamām ekskursijām par tirgu un tā vēsturi.

Virs galvenās ieejas durvīm paredzētā vieta pulkstenim vēl atstāta tukša, jāsagādā atbilstošs laikrādis, kas tur iederētos. Lai gan varētu domāt, ka laimīgie tirgus apmeklētāji laiku neskaita, tomēr saprast, vai tirgus apmeklējums vēl ir iespējams, vajadzētu gan. Savukārt tirgū jau nokļuvušo apmeklētāju ērtībām paredzētas sanitārās telpas pagraba un pirmajā stāvā, kur tām līdzās ierīkotas lielas un ērtas izlietnes roku un augļu mazgāšanai.

Arhitekte Liene Griezīte:

− Āgenskalna tirgus ir svarīgs pilsētbūvniecisks punkts Pārdaugavas vidē, ko vēlējāmies atdzīvināt ar lakoniskiem, neuzbāzīgiem, vēsturisko arhitektūru respektējošiem paņēmieniem. Mūsu izvēlētais ceļš bija sakārtot drošus pārsegumus un sienas, kur tas bija nepieciešams, un atgriezt ēkas iekštelpām sākotnējo majestātiskumu! Nevēlējāmies izveidot noslīpētu mūsdienu dizaina telpu, bet radīt platformu tirgus burzmai vēsturiskā vidē. Saglabājām arī 20. gs. būvdetaļas, piemēram, vienkāršos paviljona logus, ja to vizuālais izskats netraucēja koptēlam. Savukārt ieejas laukuma fasādē likās svarīgi atgriezt vēsturiskos koka logus. Arī interjerā paredzēts tirgotājiem ļaut būt dabiskiem un dažādiem un vienlaikus saglabāt telpām arī multifunkcionālu raksturu.

 

 

Publicēts: 04.12.2022

Izsaki savu viedokli