Apkopoja Agrita Lūse, izmantots arhitektes Ilzes Ratnieces izstrādātais skaidrojošais apraksts, publicitātes foto
Daugavpils cietokšņa pulvera noliktavas restaurācija un pieguļošās infrastruktūras labiekārtošana Nikolaja ielā 1, Daugavpilī. Projekts REM PRO, arhitekte Ilze Ratniece, restaurācijas un konservācijas sadaļa KONVENTS, arhitekts Pēteris Blūms, būvnieks Lagron, inženierinfrastruktūra Derex, restaurācijas darbi Preiļu celtnieks, rūdītā stikla konstrukcijas RealWindows. Kopējā ēkas platība 572,6 m2.
Daugavpils cietoksnis vairāk nekā desmitu gadu garumā soli pa solim iegūst jaunu seju un jaunu funkciju, vienlaikus saglabājot pagātnes vēsturiskos stāstus par kara laikiem, par aizsardzību un par šeit atrodamajiem industriālajiem artefaktiem. Cietoksnis ir kā milzu Pandoras lāde, kurā vismaz vēl tuvākajā gadu desmitā neapsīks vērtīgu lietu un atklājumu straume. Vietne visitdaugavpils.lv vēsta, ka Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, un, skatoties no putna lidojuma, tas atgādina saules, zvaigznes, bruņrupuča vai pat sikspārņa formu. Jāatgādina, ka cietoksni 1810. gadā sāka celt Krievijas impērijas armija, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu. Mainoties laikiem un cietokšņa īpašniekiem, pienāca 20. gs. gs. 90. gadi, kad to pameta padomju armija, un viss lielais komplekss kā milzu problēma palika Daugavpils domes īpašumā. Un sākās piederības rotācija. Saprotot, ka objekts ir par lielu, dome to piedāvāja pārņemt valstij, kas tā arī notika. Bet valsts pēc laika arī saprata, līdzībās izsakoties, ka kumoss nav apēdams. Tālāk sarunās ar dažādiem premjerministriem tika secināts, ka, tikai kopīgi sadarbojoties dažādām struktūrām, ir iespējams atdzīvināt cietoksni, piešķirt jaunu funkciju un padarīt par pievilcīgu un must to see vietu daugavpiliešiem un tūristiem.
Artjoms Mahļins, Daugavpils domes pārstāvis un speciālists, kas bijis iesaistīts atjaunošanas ideju izstrādē un realizācijā, norāda, ka dome lēma par labu pakāpeniskai atjaunošanai ar plānu attīstīt kultūrvēsturisku funkciju visā cietokšņa teritorijā. Pamazām tapa jauna infrastruktūra, informācijas centrs, pēc tam enkurobjekts Marka Rotko mākslas centrs bijušajā Arsenāla ēkā, kas Daugavpili jau iezīmēja uz pasaules kultūras kartes. Tad nāca kārta Lunetes sarga mājai, Nikolaja vārtiem ar koka tiltu, Valsts policijas ēkām. Šobrīd aktuāls projekts ir Inženierarsenāla milzu ēka un nupat kā gandrīz noslēgtais Pulvera pagrabs jeb starptautiski atpazīstamā keramiķa Pētera Martinsona namiņš, kur tiks eksponēts un uzglabāts mākslinieka novēlētais mantojums Marka Rotko mākslas centram. Darba šajā vietā vēl daudz visiem – arhitektiem, restauratoriem, projektu vadītājiem, būvniekiem, inženieriem utt.
Petera Martinsona mantojuma uzglabāšana
Bijušais šaujampulvera novietošanas un uzglabāšanas pagrabs, kas padomju laikā kalpojis kā kāpostu skābēšanas vieta industriālos apjomos lielās mūra vannās, tagad ir restaurēts, atjaunots un uzpucēts un turpmāk būs multifunkcionāla izstāžu zāle, kā arī tur varēs aplūkot keramiķa Martinsona jaunradi. Līdztekus notiek tuvējā vaļņa atjaunošana, un teritorijas labiekārtojumā vietu radis arī bērnu rotaļu laukums. Mākslas Daugavpils cietoksnī kļūst arvien vairāk, un – to nevar noliegt – eksponēšanas kvalitāte ir izcila, nežēlojot materiālus un nemeklējot aizstāšanai to lētākos variantus. Līdztekus tiek labiekārtota teritorija, un tā iegūst izteikti pievilcīgas aprises, mudinot šeit uzturēties un baudīt apkaimi.
Pulvera lieltelpas vēsture
Arhitekte Ilze Ratniece, izstrādājot ēkas pārbūves projektu jaunajai funkcijai, ir izpētījusi arī ēkas būvvēsturi. Tā celta orientējoši 19. gs. 60. gadu sākumā kā ar cilindrisku velvi pārsegta lieltelpa – šaujampulvera noliktava. Atliek vien minēt, cik ēka pēc satura bijusi nozīmīga un arī riskanta, jo mazākā dzirkstele varētu nozīmēt lielu nelaimi. Ēkas sānu galerijas bijušas paredzētas vēdināšanai, tam kalpojušas vertikālas spraugas sienās, jo ar mitru pulveri neko nevar iesākt. Zem pulvera noliktavas lieltelpas izbūvēti 2 velvēti vēdināšanas gaiteņi (kanāli), kuru galos ierīkotas atveres. Pulvera pagraba arhitektūra pieder Eiropas eklektiski neogotiskās arhitektūras agrīnajam posmam. Fasāžu būvgaldniecības izstrādājumi saglabājušies tikai daļēji – logu un durvju aplodas, kas iestrādātas ailas konstrukcijā izbūves procesā. Logailās saglabājušies kalti metāla režģi. Pašreizējās grīdas iesegtas ar betona slāni. Spriežot pēc pieejamiem arhīvu materiāliem, sākotnēji tās bijušas segtas ar koka brusām, kas distancētas no pagrīdes aizbēruma.
Centrālā lieltelpa (ekspozīciju zāle, atklāto un slēgto fondu telpa) saglabāta maksimāli autentiskā veidolā – noņemts grīdas tuvumā un citviet atslāņotais apmetums, veikta mūra mazgāšana un apstrāde pret aļģēm, daļēja apmetuma atjaunošana ar kaļķa javu, tonēšana – konsolidācija ar minerālu pigmentiem. Grīdas segums – Forbo allura dizina vinila lamellas sudrabaini pelēkā tonī. Elektriski apsildāmas grīdlīstes Thermodul, jo ēkas savrupās novietnes dēļ pieslēgums pilsētas siltumtīkliem būtu nesamērīgi dārgs un grūti īstenojams.
Atjaunošana pa kārtām
Arhitekte Ilze Ratniece norāda, ka objekta atjaunošana dalīta kārtās, bet raksta mērķis šoreiz ir atspoguļot 1. kārtu, kas ietver pulvera noliktavas restaurāciju un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanu. Saglabājusies vēsturiskā akmens bloku atbalstsiena, kas nodala pandusu – piebrauktuvi kazemātiem – no pārējās teritorijas. Panduss ir atjaunots, nedaudz pazeminot līmeni pie kazemātiem, pasargājot tos no applūšanas. Atbalstsienas nosegplātnes izgatavotas silikona formās uz vibrogalda no tonēta betona, atdarinot vēsturisko izstrādājumu formu un malas profilu. Augšmalā montēta rūdīta stikla drošības marga. Stikls izvēlēts tā caurspīdīguma un neitralitātes dēļ, tas neaizsegs skatu no pulvera noliktavas uz kazemātiem. Zona starp valni un pulvera noliktavu ir daudzfunkcionāla, piemērota apmeklētāju atpūtai, izklaidei, plašāku cietokšņa sarīkojumu laikā – arī suvenīru un mākslas priekšmetu tirdzniecībai. Šim nolūkam zaļajā zonā, kas robežojas ar laukumu, ir elektroierīču pieslēguma vietas. Rekreācijas zona veidota plastiskās līnijās, kur līkloču celiņš no M. Rotko centra kafejnīcas ieejas ved līdz vaļņa aparelei. Konsultējoties ar profesionāliem dārzniekiem un ainavu arhitektiem, ainavā iekļauta tikai 1 vecā, samērā labā stāvoklī esošā ābele ar dekoratīvu vainagu, pārējie koki diemžēl izņemti pēc rūpīgām to veselības pārbaudēm. Ceļi un laukumi, kas tieši piekļaujas vēsturiskajām ēkām un būvēm, ieklāti ar tradicionālo cietokšņa segumu – apaļo laukakmeņu bruģi. Bet tie, kas paredzēti intensīvākai gājēju kustībai, iesegti ar tonalitātes ziņā vēsturiskajam bruģim ļoti tuvo, bet iešanai daudz ērtāko mozaīkveida betona bruģi, tādējādi sapludinot M. Rotko centra priekšlaukumu ar P. Martinsona mājas teritoriju.
Teritorijas apgaismošanai projektēti gan augstie, gan zemie parka gaismekļi. Augstie apgaismes stabi izvietoti paralēli ēkas garenfasādēm un pie saimniecības laukuma. Rekreācijas zonai veidots klusinātāks apgaismojums, to nodrošina zemie parka gaismekļi. Labiekārtojuma mazās formas – soliņi un atkritumu urnas – izvēlētas analoģiski pie M. Rotko centra uzstādītajām. Suvenīru un citu sīkpreču tirdzniecība plānota no Daugavpils cietokšņa stila rokasgrāmatā ietvertajiem ratiem. Projekts paredz vietu šo ratu izvietošanai, bet ne pašu ratu konstrukciju.
Velēnu jumta pārvērtības
Projekta autoru rīcībā ir daži arhīva rasējumi, kuri rāda, ka, iespējams, pulvera noliktavas jumtu sākumā sedza velēnas, kuru funkcija bija radīt drošību, būt buferim un slāpēt ugunsgrēku, ja nu tāds rastos. Taču ēkas dzīves laikā, mainoties situācijai, tās jumts ticis mainīts, un mūsdienās pasūtītājs izvēlējās atjaunot vēsturisko ēkas augstumu un jumta klājumu no cinkotā skārda. Bet pirms tam esošās jumta konstrukcijas un zelmiņi ar rokām rūpīgi tika demontēti, ķieģeļi attīrīti no javas un nodoti glabāšanā cietokšņa depozitārijā. Protams, jāievēro arī energoefektivitātes prasības, tāpēc jumts tika siltināts ar minerālvati. Ilze Ratniece vērš uzmanību uz kādu interesantu faktu, ka projektā ietverta arī būtiska ēkas arhitektoniskā elementa – divu pusapaļas formas skursteņu – atjaunošana. Tie rekonstruēti pēc pieejamā arhīvu ikonogrāfiskā materiāla. Zināmā mērā skursteņi ir mulāža, taču daļēji veic savu sākotnējo ventilācijas funkciju – velves griestos projektēti nosūces ventilatori ar gaisa novadīšanu skurstenī. Ņemot vērā jauno funkciju, nozīmību un saikni ar M. Rotko mākslas centru, nolemts saglabāt galveno ieeju ziemeļu fasādē, to arhitektoniski pārveidojot un iekļaujot loģiskajā fasādes struktūrā, proti – centrālās mazās smailloka arkas konfigurācijā. Tā kā laika gaitā teritorijas zemes līmenis, salīdzinot ar ēkas būvniecības laiku, ir kļuvis augstāks, atjaunojamā apmale vairs neveido pacēlumu, bet nogāzi. Šī padziļinājuma pārvarēšanai pie abām sānu ieejām projektēti tiltiņi – laipas ar koka terases dēļu segumu. Šāds elements ir tradicionāls Daugavpils cietokšņa arhitektūrā. Drošībai tiltiņu sānos projektētas rūdīta stikla margas.
Būtisks ēkas lieltelpas elements ir masīvās fermentācijas tvertnes. Būvprojekts tika izstrādāts 2015. gadā, un tajā bija paredzēta tvertņu nojaukšana, kā vēsturisku liecību saglabājot tikai dažas. Taču laika gaitā nākušas klāt zināšanas un informācija. Sākot būvdarbus, veicot padziļinātu izpēti un materiālu laboratoriskas analīzes, tika konstatēts, ka tvertnes mūrētas no ķieģeļiem un apmestas ar ļoti cietu, plānu cementa apmetumu. Piedevām to mūris ir sasaistīts ar lieltelpas ārsienu, un tā saudzīga nojaukšana faktiski nav iespējama. Visiem būvniecības procesa dalībniekiem vienojoties, tika nolemts veikt projekta korekcijas, saglabājot tvertnes kā būtisku vēsturisku liecību, izzāģējot to priekšējās sienas, iestiklojot un iekļaujot ekspozīcijā.
Sānu galerijās maksimāli restaurēta un konservēta oriģinālā substance – apmestās mūra velves, ieklāta eļļotu priedes koka dēļu grīda. No jauna projektētajās telpās lietoti mūsdienīgi, bet tonalitatē un stilā iederīgi materiāli.
Restaurācijas darbi pulvera pagrabā
Egīls Stikāns, Preiļu celtnieks valdes loceklis, Juris Zaharāns, Preiļu celtnieks restaurācijas darbu vadītājs:
− Mūsu uzņēmums jau ilgus gadus veic restaurācijas būvdarbus vēsturiskās ēkās un būvēs, un darba gadu gaitā ir uzkrāta pieredze un prasmes šajā segmentā.
Lai sekmīgi īstenotu projektu ieceres, plānus un atgrieztu būvēm sākotnējo vēsturisko veidolu, jāizprot to tapšanas vēsturiskais konteksts. Jābūt pastāvīgai komunikācijai ar projekta un izpētes autoriem. Izpratne un komunikācija kopumā veido pamatu pareizu lēmumu pieņemšanai un pareizu tehnisko risinājumu izvēlei.
Restaurācija ir radošuma un nereti pārsteigumiem pildīta. Pirms būvdarbu sākšanas projektā ietvertā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte (AMI), kuru veic speciālisti ar īpašām prasmēm, ir pamats būves vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Nostājoties uz šiem pamatiem, var sākt restaurācijas būvdarbus.
Arī Daugavpils cietokšņa pulvera noliktavas restaurācijas darbos izmantojam šo pamatu. Sākotnēji identificējam redzamos un nestabilos ķieģeļu mūra bojājumus. Aprīkojam piemērotu un drošu darbavietu restaurācijas būvdarbu izpildei. Saudzējoši, nepieļaujot jaunus bojājumus mūrējumā, veicam nepieciešamo izkalšanu vietās, kur redzama izteikta ķieģeļu mūra un atsevišķu ķieģeļu sairšana. Izkaļot jāsaglabā nebojāti atgūstami ķieģeļi, lai vēlāk tos iemūrētu autentiskajā mūrī. Izkalšanas darbos neizmanto elektriskos vai pneimatiskos vibrējošos atskaldītājus, te lietojami rokas instrumenti, kuru triecienu jaudu regulē jutīgas meistara rokas. Veicot uz mūra fasādes virsmas gadsimtos sakrāto bioloģisko apaugumu un vēlāku laiku uzslāņojumu (cementa javas traipi, krāsojuma traipi) attīrīšanu, var sekmīgi lietot strūklošanas iekārtu ar stikla pūderi. Iekārtas ieregulēšana vairākkārt jāpārbauda uz fasādes virsmas imitācijas. Tikai pēc pareizas ieregulēšanas sāk autentiskās fasādes attīrīšanu. Mūra restaurācijas un protezēšanas darbi ar atgūtajiem ķieģeļiem veicami, ievērojot autentisko ķieģeļu mūra sējumu, šuvju biezumu un mūrjavas graudainību. Lai saglabātu autentiskumu un pietuvinātos oriģinālam, mūrjava un apmetuma java pagatavota būvobjektā uz vietas iepriekš noteiktās tilpuma attiecībās: veldzēta trekna kaļķa mīkla, sijāta grants un 5% cementa piedeva no kaļķa mīklas tilpuma. Atjaunota austrumu fasādē kādreizējā galvenās ieejas aila un ķieģeļu pārsedze. Austrumu pusē malējā fasādes arkādē izveidota durvju aila avārijas izejas durvīm ar saudzīgu ķieģeļu mūra griešanas un slīpēšanas metodi. Ziemeļu puses fasādē izveidota smailloka durvju aile. Veikta ēkas zelmeņa profilēto ķieģeļu izgatavošana (izgriežot no māla ķieģeļiem), mūrēšana, stiegrošana, sanācijas apmetuma un kaļķa apmetuma profilēto fasādes vilkumu restaurācijas darbi. Sakārtoti cokola granīta kvadri un nosegti ar cinkotā skārda lāseni. Horizontālo mūra izvirzījuma nosegumu izveidojām ar slīpu kaļķa javas lāsenīti, ko veicām dzelzināšanas tehnikā, kas ir autentiska un vēsturiska javas virsmu stiprinošās gludināšanas tehnika.
Iekšējās restaurācijas darbus vēlētos iedalīt trijos posmos, lielumos.
- Galerijas ar autentisko apmetumu konservācija un apmetuma slāņa malas perimetra pieziešana ar kaļķa apmetuma javu, kas skatāmi pietuvināta autentiskajam apmetumam.
- Ekspozīcijas zāle, kur tika veikti mūrējuma mehānisko bojājumu, piesārņojuma kārtiņas noņemšana, apmetuma remonts un restaurācija ar kaļķa javu, atdarinot autentiskā apmetuma faktūru, mūrējuma aizdarīšana un sienu, griestu un velves lazēšanas darbi.
- Skābēšanas, fermentēšanas tvertnes. Tvertnes telpās iebūvētas 20. gadsimta vidū kā glabātavu tilpnes un paredzētas augu valsts produktu fermentēšanai.
Pēc lieltelpas tīrīšanas un gružu izvešanas darbiem saskatāms, ka tvertnes veido telpisko kopumu ar lieltelpu. Mērogs, dizains un vizuālais veidojums atstāj militārās stājas šarmu, iespaidu. Kopumā projekta realizācijā iesaistītajiem ir viedoklis, ka, demontējot sākotnēji paredzēto apjomu, telpa zaudēs daļu dizaina vērtības. Tvertnes kaut kādā mērā ir unikālas un, iespējams, vienīgās šāda veida industriālā mantojuma izbūves Latvijā. Tika izstrādāts jauns lieltelpas projekts, kurā plānots saglabāt lielāko tvertņu daļu, un tas atšķīrās no sākotnējās ieceres. Tika izmantota saudzīga demontāžas tehnoloģija ar griešanas un malu slīpēšanas darbiem. Varam lepoties ar mūsu līdzdalību un ieguldījumu kopējā darbā, restaurējot un atjaunojot ēkas veidolu.
Mistiskas noskaņas apgaismojums telpās
Telpu apgaismojums ir variabls: ekspozīciju zālēs, palīgtelpā un vestibilā – prožektortipa gaismekļi uz sliedes pie griestiem. Galerijā, saglabājot tās nedaudz mistisko noskaņu, projektēta klusināta gaisma.
Inženierija vēstures kvalitatīvai saglabāšanai
Oļegs Mirošņikovs, DEREX projektu vadītājs, Aleksejs Krasko, valdes loceklis
Jebkura ar rūpību un pārdomātiem risinājumiem atjaunota vēsturiskā ēka sniedz plašu izjūtu gammu un rada estētisku baudījumu. Un ir pilnīgi pareizi, ja varam ļauties sajūtām, nedomājot, kā tas ir panākts. Ja mēs esam vienkārši apmeklētāji, ar to pietiek. Bet profesionāļiem noteikti interesē aisberga zemūdens daļa, kur jau parādās inženierijas tēmas – komunikācijas, apgaismojuma sistēmas, vājstrāvu tīkli, elektro nodrošinājums. Kompānija DEREX ar savu kompetenci aptvērusi Latvijas un arī ārzemju objektus, būvnieki labprāt uzņēmumu izvēlas kā oficiālo apakšuzņēmēju, ar kuru kopā startēt iepirkumu konkursos. Daugavpils cietokšņa Pulvera pagrabā DEREX pārziņā bija 9 tehniskā projekta sadaļas – elektroapgāde iekšējā un ārējā, ārējais apgaismojums, ugunsdzēsības sistēma, piekļuves kontroles, apsardzes, izziņošanas sistēma, videonovērošanas sistēma, vājstrāvu tīkli, optiskā kabeļa ierīkošana.
Procesa lielākais izaicinājums bija darbu izpildes shēmas saskaņošana katru dienu, nevis ilgākam laika posmam. Pulvera pagrabs nav vienkārša ēka, bet sena vēsture, kurai jāsaglabā pat niecīgāka detaļa. Šeit nav iespējams kā jaunos objektos ieplānot komunikāciju kanālus cauri konstrukcijām. Pulvera pagraba sienas nedrīkstēja caururbt un radīt kādus zudumus komunikāciju izvietojuma dēļ. Kopīgi ar arhitektu tika radīts īpašs risinājums elektropievadiem līdz rozetēm, ievietojot tos vara caurulītēs. Tehniski šis risinājums vēl bija noteikti jāsazemē, lai izslēgtu riskus un padarītu to atbilstošu normatīviem. Rozetes nav iebūvētas sienās, bet grīdā, stiprinātas speciāli izgatavotās detaļās. Neviens no inženierijas risinājumiem nebija no standarta paketes, bet gan unikāli radīts tieši Pulvera pagraba restaurācijas un atjaunošanas tehniskajām īpatnībām, kā ari inovācijas ir sastopamas ik uz soļa. Radošā inženierija. Procesa laikā rūpīgi tika saskaņota inženiertehnisko materiālu izmantošana
No padomju laikos iebūvētajām vannām tika saglabāti fragmenti, turklāt tās ir vienīgais šāda veida padomju artefakts Latvijā, līdz ar to elpā ienāca stikls, aiz kura plānota patstāvīgā keramiķa P.Martinsona ekspozīcija. Līdz ar to bija jāpārdomā sākotnēji izplānotā apgaismojuma koncepcija un izmantotā tehnoloģija. Elegantas, smalkas prožektoru sliedes ir iekārtas tievās trosēs un gaismekļu izvietojums un spilgtums ir maināms atkarībā no ekspozīcijas rakstura. Ārējā apgaismojuma balsti ir izstrādāti un izgatavoti saskaņā ar pasūtījumu un to forma un tonis ir pieskaņots tieši vēstures vēsmām. Ēkas fasādei arī izmantoti īpaši prožektori.
Katra inženierijas detaļa ir pārdomāta, akumulējot laika un kompetences resursus. Inovatīvs risinājums ir apkurei – sildelementi ir grīdas līstes. Itāļu ražotāja rūpnīcā izstrādāja speciāla, oriģināla dizaina līstes, ieviešot arī specializētus tehnoloģiskos risinājumus, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu.
DERX ir liela un jaudīga kompānija, realizēti 150 dažādas sarežģītības objekti Latvijā un ārzemēs, Vācijā ir apjomīgu projektu īstenošana telekomunikāciju jomā. Klientiem ir ērti, jo uzņēmums spēj piedāvāt kompleksu pakalpojuma ietvaru – projektēšanu, detalizāciju, inovatīvus risinājumus un tīklu un sistēmu instalāciju.
SIA „DEREX” ir dibināta 2010.gadā. Kopš 2013.gada maija mēneša SIA „DEREX” klientiem piedāva enerģētikas un sakaru pakalpojumus. Galvenais uzņēmuma mērķis – veikt visus darbus kvalitatīvi un profesionāli, lai izveidotu ilgstošas partnerattiecības ar klientiem un partneriem. Uzņēmuma komanda ir gatava apzinīgi sniegt pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm.
Uzņēmums Real Windows Karena Matenko vadībā pamatoti uzskata sevi par profesionāļiem, jo darbojas šajā jomā 7 gadus un šajā laikā veiksmīgi īstenots liels skaits nestandarta projektu. Rūdītais stikls ir ļoti daudzpusīgs materiāls, kas piešķir izsmalcinātību jebkuram dizainam, vienlaikus tas ir drošs un izturīgs materiāls. Eiropā rūdītā stikla izmantošanai ir bagātīga un ilga pieredze. Arī Latvijā rūdītais stikls kļuvis par modes tendenci visa tipa ēkās, sākot no privātmājām.
Katrs objekts, kurā tiek integrēts rūdītais stikls, prasa individuālu un radošu pieeju, nereti rūpīgā uzmērīšana un projekta izstrāde var paņemt vairāk laika nekā montāžas process. Ne visi klienti pārzina visas rūdītā stikla potenciālās izmantošanas iespējas, funkcionalitāti un dizaina risinājumus, tāpēc šajā jomā profesionāļiem jāsniedz padomi un jāpiedāvā klientiem daudzveidīgi risinājumi.
Karens Matenko
Uzņēmums Real Windows Karena Matenko vadībā pamatoti uzskata sevi par profesionāļiem, jo darbojas šajā jomā 7 gadus un šajā laikā veiksmīgi īstenots liels skaits nestandarta projektu. Rūdītais stikls ir ļoti daudzpusīgs materiāls, kas piešķir izsmalcinātību jebkuram dizainam, vienlaikus tas ir drošs un izturīgs materiāls. Eiropā rūdītā stikla izmantošanai ir bagātīga un ilga pieredze. Arī Latvijā rūdītais stikls kļuvis par modes tendenci visa tipa ēkās, sākot no privātmājām.
Katrs objekts, kurā tiek integrēts rūdītais stikls, prasa individuālu un radošu pieeju, nereti rūpīgā uzmērīšana un projekta izstrāde var paņemt vairāk laika nekā montāžas process. Ne visi klienti pārzina visas rūdītā stikla potenciālās izmantošanas iespējas, funkcionalitāti un dizaina risinājumus, tāpēc šajā jomā profesionāļiem jāsniedz padomi un jāpiedāvā klientiem daudzveidīgi risinājumi. Modernas, elegantas rūdītā stikla margas, kas iekļaujas vēsturē un kompozīcijā Pulvera pagrabā, kur tagad būs Pētera Martinsona radošā mantojuma mājas Daugavpils cietoksnī.
