Pasūtītājs Dūrmuiža-B, projekts AHA Studio, būvnieks AIMASA. Konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2022 nominācijā Koka būve Dūrmuiža ieguva 2. vietu.
Agita Putāne kā personība, rotu galerijas īpašniece un vadītāja ir plaši zināma mākslas cienītāju lokā. Vairāk nekā 20 gadu darbs ar izciliem māksliniekiem un lieliskām rotām, un 132 izstādēm ir noslēdzies kā viens burvīgs un garš posms Agitas dzīvē, kas pavēris durvis uz kardināli citu posmu – no pilsētas trokšņiem brīvu lauku dzīvi. Ilgi meklējot un piemērot gluži kā labu kleitu dažādus īpašumus, Dūrmuiža Saldus pusē atklājās kā noslēdzošais un pamatīgais punkts. Agitas iecerēm atbilda īpašuma plašums, vismaz 150 ha, lai ir kur acij atrast un ieraudzīt horizontu; vietai ir sava vēsture, lai gan funkcionāli no senajām būvēm saglabājies tikai pagrabs; te ir dīķi un zeme ir ar reljefu – pauguri un ieplakas. Absolūtais klusums ir kā dāvana no pilsētas ritma nogurušajiem prātiem. Šosejas trokšņi vietu nesasniedz, ražotņu tuvumā nav, arī industriālā lauksaimniecība un mežsaimniecība šo vietu neskar. Lai ikdienā apkoptu un pārskatītu apjomīgo īpašumu, Agitas palīgs tagad ir universāls lauku džips, un kurpes nomainītas pret izskatīgiem gumijas zābakiem.
Agita acumirklī saredzēja vietas iedvesmojošo raksturu un uztvēra arī gaisā virmojošu aicinājumu te dzīvot. Un nevis lauzties iekšā dabā un veidot visu pa savam, bet, dzīvojot un klausoties dabas skaņās, maksimāli saudzīgi veidot saimniecības ikdienu. Pirmie kalna galā tapa šķūnis, kūts, neliela viesu māja, bet lejāk īpašnieku pagaidu dzīvojamā ēka, kas ir tipveida koka karkasa māja. Galvenais iebraucamais ceļš ved īpašumā caur grezniem, no Itālijas vestiem metāla vārtiem uz topošo privātmāju.
Saimniecības ēku arhitektoniskie silueti respektē ainavu un saplūst ar to, nav nevienas pašmērķīgas detaļas. Koks – ilgtspējīgs un atjaunojams resurss – nešaubīgi tika izvēlēts kā ēku būvniecības galvenais materiāls, bet tumšais krāsojums kombinācijā ar dažviet gaišām koka plaknēm pastiprina ēku iekļaušanos apkaimes dabas raksturā. Putniem korēs ir īpašas ejas, tie ātri sapratuši no debesīm nokritušo ērtību, sausumu un siltumu un labprāt iekārtojušies uz dzīvi. Šķūni apgleznojusi māksliniece Elita Patmalniece savā košajā stilistikā. Šī nav publiska vieta, tāpēc bija atvērta vien īsu brīdi, kad gatavajā šķūnī tika sarīkota neliela izstāde. Dūrmuižā viesojas Agitas aicināti ciemiņi, kuriem piedāvā arī naktsmājas. Mākslas klātbūtne ir jūtama, tās ir gleznas, dizaina mēbeles, kas kalpo jau ilgu laiku un atvestas no Rīgas mājas jaunai dzīvei, un aksesuāri. Bet viss ar mēru. Lai nav par daudz. Agitas izdoma un roku darbs palīdzējis iegūt smalkumu un eleganci dažām tipveida mēbelēm un arī telpām. Māksla iznākusi arī ārtelpā lielformāta tēlniecības darbos, no kuriem dažiem dabas iedarbība ar laiku piešķirs īsto patinu.
Ja lauku dzīve netiek industrializēta, ja to veido kā miera ostu, tad rīti ir mierpilni. Un, lai gan darāmā ir pilnas rokas, kādu dienu var dot sev atpūtu, izvēloties, kura no nedēļas dienām tad būs svētdiena vai pat vairākas svētdienas. Jo laukos darbi nekad nebeigsies. Šeit nevalda akūtu vajadzību gaisotne, bet organiska sadzīvošana. Visi saimniecības dzīvnieki var lepoties ar labturību. Kazas un aitas kūtī ir vairāk mīļdzīvnieki, kuriem grūti būtu piedēvēt citu apzīmējumu. Tās kā uzticīgi suņi var staigāt Agitai līdzi pa teritoriju vai priecīgi dauzīties un lēkāt labiekārtotajā kūtī. Kaut kur aiz pakalniem klīst šeit ievestas savvaļas govis, līdz ar to ganības nav jāpļauj, un govis dzīvo savam priekam gan vasarā, gan ziemā ārā. Šeit mājas atraduši patversmes suņi. Vistu kūtī sadzīvo pērļu vistiņas, neredzēti gaiļi ar greznu spalvu un ducīgi truši ar biezu, skaistu vilnu. Jā, pa kādai olai arī tiek izdēts, saimniekiem sanāk kāda omlete, bet katrā ziņā tas nav mērķis. Agitas estētika atradusi citus izaicinājumus – sniegt skaistu dzīvi mājdzīvniekiem un citiem apkaimes iemītniekiem. Kūtīs viss ir pārdomāts no funkcionālā un vizuālā aspekta.
Apkārtnes pļaušana notiek saudzīgā režīmā – ne jau viss jāizpļauj, jādomā par mazajiem un neredzamajiem iemītniekiem pļavā. Zaķi, peles, pīles, lapsas, bites, kamenes, vāveres, eži, putni, čūskas, sīki kukainīši – viss ir vērā ņemams, visiem jāatstāj vieta dzīvotnei bioloģiski augstvērtīgās pļavās, visiem jāpiedāvā iespēja padzert ūdeni. Un dzīvā daba pamazām kļūst par sarunu biedru, rādot, protams, arī savu it kā nežēlīgo vaigu, kas pakļaujas aizvēsturē iedibinātiem izdzīvošanas likumiem. Protams, lapsas apēd zaķēnus vai mazos pīlēnus, putnu mazuļi, kas izkrituši no ligzdas, ir nolemti utt. Ir žēl, bet daba ir daba.
Piemājas puķkopība vai augļkopība Dūrmuižā netiks attīstīta, pļavu daudzveidīgās puķes ir pietiekami krāšņas. Informācija un izglītošanās par ilgtspējīgu saimniekošanu ir pieejama daudz un noderīga, interneta dzīles ir piepildītas ar kvalitatīvām lekcijām. Agita daudz laika velta pašizglītībai, īpaši permakultūras jomā.
Un vēl viens darāms darbs Agitas dienas kārtībā – atskatoties uz nenovērtējamo pieredzi rotu galerijā Putti, pamazām top grāmata par rotām un to autoriem. Tas iecerēts kā izglītojošs materiāls, ne komercijai vai pārdošanai, bet skolām un bibliotēkām.
Funkcija un materiāli
Neliela informācija par ēku struktūru un uzbūvi, lai dalītos ar pieredzi būvēt meža vidū skaistus apjomus. Ēkas notur monolītā dzelzsbetona lentveida vai stabveida pamati, stāvbūve veidota no vismaz 15 cm bieza koka karkasa, divslīpju jumta konstrukcija izbūvēta no koka pārsegumiem un sijām, pēc tam siltināta, lai novērstu izsalšanu un pārkaršanu. Lai ēkas pasargātu no ļoti kaprīzā Latvijas klimata, jumta segumam izmantots tumši krāsots metāls ar antikorozijas pārklājumu. Ēkas ir bez pārkarēm, ar slēptām lietusūdens notekām.
Sandris Apsīts, būvuzņēmuma AIMASA valdes priekšsēdētājs, projektu vērtē kā skaistu sirdsdarbu, kur estētikai ierādīta primāra loma, bet vienlīdz svarīga bijusi funkcija un materiālu ilgmūžība. Uzņēmuma ikdienas lielāko daļu veido nozīmīgu ražotņu un infrastruktūras objektu būvniecība, tāpēc nelieli pēc apjoma, bet saturiski ietilpīgi objekti ir saldais ēdiens. Tiek atzīmēta arī konstruktīvā sadarbība ar arhitektēm Lauru Auci un Alisi Hermani no biroja AHA STUDIO.
Agrita Putāne, ilgstoši vadījusi rotu galeriju Putti, organizējot lokāla rakstura un starptautiskas rotu izstādes. Forumā Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2022 nominācijā Sieviete – dizaina veicinātāja ieguva Lielo balvu.
