Biroju ēka Jelgavā, Rīgas ielā 54A, pasūtītājs Latvijas Valsts meži, projekta vadītājs Uģis Perševics. Projekts arhitektu birojs 5.iela, arhitekts Ints Pujāts, arhitekte Ija Rudzīte. Būvnieks Selva Būve, būvdarbu vadītāja Lolita Koļcova.
Vēsturiski iecere radīt vienotu konceptu trīs koka biroju ēkām – klientu centriem – dažādos Latvijas reģionos Latvijas Valsts mežiem radās jau 2011. gadā, un 2013. gadā konkursā uzvarēja arhitektu biroja 5.iela izstrādātais variants. 2016. gadā Dundagā ekspluatācijā tika nodots pirmais klientu centrs, iegūstot 1. vietu konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva nominācijā Koka būve un 2. vietu konkursā Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2016 nominācijā Ilgtspējīgākie projekti. 2021. gada vasarā ekspluatācijā nodots otrais klientu centrs Jelgavā, projektēšana ir sākta jau trešajam klientu centram – šoreiz Valmierā.
Latvijas arhitektūra Eiropas kontekstā
Ints Pujāts, arhitektu biroja 5.iela vadītājs:
− Eiropas Arhitektu padome (ACE) 2018. gada martā apkopoja 20 Eiropas arhitektu labākos, kā konferencē tika uzsvērts – izcilākos projektus, izveidojot bukletu 20 European Architectural Projects Against Climate Change, kuros aktualizēta ilgtspējīga, videi draudzīga arhitektūra, projekti pret klimata pārmaiņām. Bukletā iekļauts arī realizētais projekts Latvijas Valsts meži biroju koka ēka Dundagā, kuru izstrādāja arhitektu birojs 5.iela, arhitekte Ija Rudzīte, arhitekts Ints Pujāts. Digitāli informācija pieejama šeit: https://www.ace-cae.eu/activities/eu-funded-projects/connect-arch/20-projects-architectural-projects-against-climate-change/latvian-state-forest-office/. Labākie Eiropas projekti tika apkopoti no tādām valstīm kā Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Vācija, Ungārija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Serbija, Spānija, Zviedrija, Anglija un, protams, Latvija. Visus apkopotos projektus var apskatīt https://www.ace-cae.eu/activities/eu-funded-projects/connect-arch/20-projects-architectural-projects-against-climate-change/. Buklets ES programmas Radošā Eiropa Eiropas ietvaros ir pārveidots par izstādi, kas no 2019. gada 30. septembra līdz 4. oktobrim tika izstādīta Eiropas Parlamenta ēkā Briselē. Izstādes atklāšana notika 2019. gada 2. oktobrī.
Eiropas Arhitektu padome (AKE) 2019. gada 2. oktobrī Eiropas Parlamentā organizēja semināru Kvalitatīva arhitektūra ilgtspējīgai apbūvei (Quality architectural services for a sustainable built environment), kura mērķis bija pulcēt kopā Eiropas Parlamenta deputātus, ES Komisijas pārstāvjus, arhitektus un citas ieinteresētās personas, lai apspriestu risinājumus, ko arhitektūra var piedāvāt ilgtspējīgai, augstvērtīgai apbūvei klimata un biosfēras ārkārtas situāciju politiskajā kontekstā. Mums bija tā retā iespēja un laime būt un pārstāvēt savu valsti šajā konferencē Eiropas parlamentā ar labi padarītu darbu. Mēs arī tiekam pamanīti – mūsu darbu novērtē. Un mēs noteikti vēlamies uzteikt pasūtītāju Latvijas Valsts meži un būvnieku Selva Būve. Tā ir bijusi lieliska sadarbība augstvērtīga projekta realizācijā.
Būvniecība pēc parauga
Pieredze, kas tika iegūta pirmā klientu centra būvniecības laikā 2015. gadā, lieti noderēja, arī būvējot otro ēku. Selva Būve būvdarbu vadītāja Lolita Koļcova regulāri veido un uztur fotoattēlu arhīvu. Situācijās, kad bija nepieciešams atsvaidzināt atmiņu, Dundagā uzbūvētās ēkas foto no būvniecības laika bija vizuāls un taustāms piemērs.
Projekta pārnešana BIM vidē
Sākotnējais projekts netika izstrādāts BIM vidē, taču šī projekta būvdarbu līgumā viena no prasībām bija 2D projekta pārnešana BIM. Rezultātā laikus tika atklātas inženiertīklu sadurvietas, un būvlaukumā uz vietas nebija jārisina atsevišķu projekta sadaļu savietojamības jautājumi. Uģis Perševics atzīmē, ka 2013. gadā, kad tika noslēgts līgums par projekta izstrādi, BIM bija tāla nākotne, taču laikā, kad sāka realizēt pirmo klientu centru Dundagā, būvnieks pēc savas iniciatīvas esošajam projektam izveidoja BIM sadaļu montāžas posmam. Līdz ar to bija iespēja iepazīties un pārliecināties par BIM izmantošanas ieguvumiem. Jelgavas klientu centra būvniecības iepirkumā projekta izstrāde BIM jau tika izvirzīta kā obligāta prasība. BIM ir instruments, kas preventīvi palīdz noturēt un uzlabot esošo objekta kvalitāti. Arī projekta autors bija atsaucīgs.
Lolita Koļcova norāda, ka, noslēdzot līgumu, projekta pārnešana BIM un būvniecība tika veikta vienlaikus. Līdz ar to, veicot betonēšanas darbus, BIM vēl nebija izstrādāts, un bija ļoti jāseko līdzi jau minētajām inženierkomunikācijām un ventilācijas izvadu novietojumam.
Komandas darbs un saprātīga komunikācija
Ņemot vērā, ka arī pirmo klientu centru Dundagā būvēja Selva Būve, attiecībā uz otro objektu Jelgavā komunikācija ar būvuzņēmēju bija vienkāršāka un veiksmīgāka, jo daļa esošās komandas jau bija pazīstama. Lai veiksmīgi realizētu projektu, iesaistītās puses darbojās kā viena liela komanda – netika meklēti vainīgie, bet risinājumi. Lolita Koļcova atzīst, ka būvnieks uzticējās arhitekta lēmumiem par estētisko veidolu. Ne vienmēr projekta dizaina un arhitektūras risinājumi uz papīra veido harmonisku ainu, taču, kad ēka ir pabeigta, ir nolasāms arhitekta domu gājiens un saredzamas kopsakarības. Pateicoties arhitekta, būvnieka un būvuzrauga veikumam, ēkas gala rezultāts vizuāli un konstruktīvi atbilst sākotnējai iecerei. Ņemot vērā, ka ēka ir tikko kā nodota ekspluatācijā, jāpaiet laikam, līdz droši varēs apgalvot, ka tās risinājumi ir labākie, kādi vien iespējami un ērti lietotāju ikdienā.
Detalizēta iepirkuma specifikācija – kvalitātes garantija
Atslēga kvalitatīvam gala produktam, veicot iepirkumus publiskajā sektorā, ir pietiekami detalizēta tehniskā specifikācija. Jo vairāk izvirzītajās prasībās tiek atstāta telpa variācijām un vieta interpretācijām, jo sarežģītāka būs šāda vispārināta iepirkuma realizācija. Būtisks ir arī iepirkuma nolikums un tajā norādītie kvalifikācijas un vērtēšanas kritēriji. Arī šeit prasībām jābūt pietiekami konkrēti definētām, bez iespējas interpretācijai.
Enerģijas klase un patēriņš
Ēkas energoefektivitātes novērtējums ir A klase, kas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkai. Būvniecības darbu noslēgumā tika veikts Blower door tests un atbilstoši aprēķini, kuru rezultāts apliecināja atbilstību izvirzītajam enerģijas patēriņa mērķim. Uģis Perševics uzsver, ka ēkas energoefektivitātes novērtēšanai veiktajā Blower door testā atspoguļotie rezultāti apliecina, kas esošie rādītāji pārsniedz cerētos un ir labāki nekā Dundagas klientu centrā. Šobrīd ēkai ir piešķirts pagaidu energosertifikāts, kas apliecina, ka ēka ir gandrīz nulles enerģijas līmenī. Faktiskie rādītāji būs skaidri gada griezumā, kad būs pagājis pilns sezonālais ekspluatācijas cikls.
Ēkā izmantotās zaļās tehnoloģijas
- Apkuri un dzesēšanu nodrošinās gaisa siltumsūkņi;
- temperatūras regulēšana darba telpās;
- ventilācijas sistēmai ir dienas un nakts režīms; biroja telpās uzstādīts CO2 sensors – ja telpā neuzturas cilvēki, tiek samazināta ventilācijas intensitāte un nav lieka enerģijas patēriņa;
- apgaismei paredzēts izmantot LED gaismekļus, kas patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas un kuru darba mūžs ir garāks;
- koplietošanas telpās un ārtelpā tiek uzstādīti klātbūtnes sensori, kas izslēdz gaismekļus, kad nav konstatēta cilvēku klātbūtne;
- uz jumta izvietotās saules baterijas saražos papildu elektroenerģiju ēkas ikdienas vajadzībām;
- ir speciāla vieta ekspluatācijas laikā radīto atkritumu apjoma šķirošanai un glabāšanai;
- teritorijā paredzēta vieta organiskajiem atkritumiem – komposts var tikt izmantots apstādījumu kopšanā;
- kā rezerves apkures sistēma uzstādīts kokskaidu granulu katls – ekoloģiski tīrs apkures veids;
- ikdienā tiks izmantoti vienreizlietojamie papīra trauki, papīra maisiņi, galda piederumi no ļoti plānas koksnes.
Latvijas valsts mežu biroja ēkas projekta realizācijas ietvaros ir izmantoti 450 m3 līmētas koksnes, 120 m3 ēvelētas koksnes, 45 m3 Latvijā ražota saplākšņa.
Lai to saražotu, nepieciešams apmēram 1200 m3 koksnes. Šāds daudzums Latvijas mežos izaug apmēram 25 minūtēs. Izaugot 1 m3 koksnes, tiek absorbēts 1000 kg CO2 un saražots 727 kg skābekļa. Būvdarbos izmantotā koksne uz ilgiem laikiem ir ieslēgusi 1200 tonnas CO2.
Projektēšanai tika uzstādīti 3 pamatprincipi.
- Efektīva koksnes un Latvijā auguša kokmateriāla inovatīva izmantošana ēkas konstrukcijās, būvniecībā un apdarē.
- Energoefektīva ēkas apdzīvošana.
- Zaļa apsaimniekošana un resursu izmantošana.
Vietējo ražotāju atbalsts un kapacitāte
Ēkas risinājumu pamatā ir koka konstrukciju ēka ar zāģētu koka dēļu apšuvumu, akcentētām masīvām līmētām koka konstrukcijām – kolonām, kas kontrastē ar stiklotajām ēkas daļām, kas, maksimāli izmantojot dienas gaismu, ekonomē energoresursus. Ēka siltināta un izolēta ar kokšķiedru izolāciju. Ēkas nesošās konstrukcijas ir līmētas koka sijas. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas veidotas no paneļiem, kas izgatavoti rūpnīcā. Iepirkuma nolikumā LVM izteica rekomendējoša rakstura aicinājumu izmantot Latvijā augušus un ražotus kokmateriālus. Lolita Koļcova piemin, ka arī būvniekam ir būtiski sadarboties ar vietējiem materiālu ražotājiem. Motivācija ir ekonomiskais aspekts, kas veidojas no materiālu transportēšanas attāluma, un, protams, vietējo atbalstīšana, lai veicinātu ražošanu Latvijā. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijās izmantotie paneļi ir hermētiski noslēgti un tika transportēti gatavi, lai objektā veiktu montāžu. Ražošanas process rūpnīcā nodrošina tādu precizitātes pakāpi, kādu nav iespējams panākt uz vietas būvlaukumā ar zāģētiem kokmateriāliem. Rūpnīcā esošās iekārtas, kas pieslēgtas datortehnikai, spēj saražot paneļus ar precizitāti līdz pat 0,5 mm, līdz ar to montāžas process neradīja nekādus izaicinājumus vai neparedzētas izmaksas un termiņa pagarinājumus. Ieguvums ir arī maksimāla esošo materiālu izmantošana, jo nerodas materiālu atgriezumi, un tas savukārt ir solis pretī zaļākai domāšanai. Paneļi būtiski atviegloja darbu uz vietas būvlaukumā, un bija vienkārši noturēt izvirzītās kvalitātes latiņu un optimizēt izmaksas, jo jebkurš darbs, kas jāveic uz vietas būvlaukumā, vienmēr ir dārgāks nekā rūpnīcā. Vietējos materiālus izvēlējāmies arī, lai nodrošinātu garantētu to piegādi laikā, kas pašlaik nav viennozīmīgi iespējams gadījumos, kad tie tiek transportēti no citām valstīm, kā tas notika ar gaismekļiem, kuru piegāde kavējās par mēnesi.
Biroju ēkas tēls
Ija Rudzīte, arhitektu birojs 5.iela, arhitekte:
− Projekta devīze KOKS – mūsu zaļais zelts! atspoguļo LVM pamatuzstādījumu ēkas realizācijai – efektīva koksnes un Latvijā auguša kokmateriāla inovatīva izmantošana ēkas konstrukcijās, būvniecībā un apdarē, energoefektīva ēkas apdzīvošana, zaļa apsaimniekošana un resursu izmantošana. Vizuālajā tēlā un kopējā tonalitātē, detaļu un ārtelpas labiekārtojuma risinājumos manāmas līdzības visiem trim projektiem – un tas šķiet pamatoti, ja runa ir par vienota tēla veidošanu uzņēmumam. Taču katrai novietnei ir nelielas atšķirības. Mazliet atšķirīga ir ēkas krāsu tonalitāte un ārtelpas labiekārtojums.
Piebraukšana ēkai tomēr šķiet pompoza – centrālās ēkas brīvstāvošais divu līmeņu U formas apjoms izvietots zemesgabala aizmugurējā daļā, simetriski un ar distanci pret iebraucēju. Ierašanās cēlumu izceļ ēkas simetriskais plānojums un apveids – ēkas sānu spārnu apjomi ieskauj daļēji noslēgto iekšpagalmu un norāda apmeklētājam uz galveno ieeju ēkā.
Ieejas reprezentatīvo raksturu un apjoma simetriju uzsver arī priekšpagalma labiekārtojums ar dažādu krāsu betona bruģa iesegumā brīvi iekomponētām zāliena un dekoratīvo apstādījumu dobēm, individuāli projektētiem labiekārtojuma elementiem, kā arī uzsvērtu centrālo klientu centra apmeklētāju taku no iebrauktuves līdz pašai ēkai.
Pati ēka ir izvietota mākslīgi izveidotā piepaceltā kalnā meža ielokā, ainaviski to integrējot esošajā vidē.
Uzsvērti spilgtinātas ēkas semantiskās asociācijas ar Latvijas mežu. Dundagā krāsu tonalitātei bija rudens nokrāsas, Jelgavā krāsu tonalitāte tuvāka vasaras periodam, kas tuvojas rudenim.
Likumsakarīga ir pasūtītāja izvēle ēku pilnā mērā realizēt no Latvijā auguša koka neskaitāmos tā agregātstāvokļos, izmantojot vietējo meistaru un ražotāju prasmi.
Ēkas veidols atšķirīgos rakursos ir mainīgs. Galvenajā fasādē vairāk izceļas eksponētās līmētā egles koka kolonnas, un neēvelēto priedes dēļu apšuvumu pārtrauc stiklojumu vertikāles, tiek uzsvērts stiklotā pirmā stāva vieglums un caurspīdība, kā arī atklājas uz iekšpagalmu savērstā vienslīpu jumta plakne, turpretī pārējās fasādēs dominē pa nepilnu perimetru veidoto balkonu, to nosedzošā jumtiņa un terašu horizontālās līnijas.
Izvietojot ēku zemesgabalā, izmantots tā izveidotais mainīgais reljefs – pagrabstāvs atklājas tikai divstāvu ēkas aizmugurē. Sānu fasādē pret stādu laukumiem organizēta iebrauktuve garāžā un tehnikas novietnē, ko skatienam paslēpj reljefa atšķirību dēļ noformējusies zaļa, ar masīviem koka soliem labiekārtota un saules apspīdēta nogāze. Virs iebrauktuves garāžā izveidota terase ar kāpnēm uz balkonu otrā stāva līmenī. Līdzīgs savienojums veidots ēkas aizmugurējā daļā, un tas izmantojams arī evakuācijas laikā. No ārpuses ēka rada iespaidu par atvērtību, komunikāciju un brīvu pārvietošanos, ko veicina arī vizuālā saikne starp abiem ēkas spārniem un plašo stiklojumu izmantošana fasādēs.
No katra biroja var nokļūt uz balkona, terases, iziet ārtelpā vai atvērt logu – izklausās vienkārši, taču ne vienmēr mūsdienu arhitektūrā šī kvalitāte tiek novērtēta. Pievilcīga šķiet ideja, ka no biroja telpām, izmantojot ārtelpu, iespējams netraucēti nokļūt citās telpās.
Kokmateriālu aizsardzībai visā objektā izmantota ekoloģiska eļļa. Visas ēkas virszemes daļas siltuma, skaņas, vēja un tvaika izolācijai izmantoti dabīgi augu izcelsmes materiāli ar kokšķiedru sastāvā. Fasādēs izmantota trīskāršā stikla pakete ar atbilstošu gaismas caurlaidību. Plašo stiklojumu lietojums ēkā prasīja domāt par telpu aizsardzību pret pārkaršanu – kā risinājums tika atrasts uz attiecīgajiem laika apstākļiem reaģētspējīgas ārējās žalūzijas, kas paspilgtina ēkas kopējo tēlu.
Ieeja ēkā risināta caur masīvu portālu – brīvstāvošu vējtveri, kas veidots no līmētā koka brusām un spēcīgi kontrastē ar centrālās fasādes stikloto koka konstrukciju vieglumu. Ēkas funkcionālā programma ir salīdzinoši skaidra – pirmajā stāvā apmeklētājus sagaida plaša recepcija un uzgaidāmā telpa ar atklātām kāpnēm un liftu. No fasādes atrauts otrā stāva pārsegums veido telpiski reprezentablu ātriju un vizuālo saikni ar augšējā stāva galeriju. Turpat pirmajā stāvā atrodamas darba telpas klientu pieņemšanai, konferenču un semināru zāle, sapulču telpas, labierīcības un atsevišķas palīgtelpas. Otrajā stāvā izvietoti biroji un palīgtelpas. Neatņemama interjera komponente ir ainava – gaiteņi plānoti gar iekšējo pagalmu, stiklotās starpsienas nodrošina telpu caurskatāmību un vizuālo caurredzamību biroja telpās, kas panākta, izmantojot īpašu risinājumu – uz koka rāmja līmētu pilnstiklu. Koka nesošās konstrukcijas interjerā netiek slēptas – griestos daļēji eksponētas līmētā koka sijas, starp tām iedziļinot saplākšņa un koka dēlīšu paneļus ar iestrādātām gaismekļu līnijām, gaisa pieplūdes un nosūces difuzoriem, dūmu detektoriem u.c. iekārtām.
Iekštelpu apdarē tiek atrādītas kokmateriālu dažādās iespējas. Sienām lielākoties izmantotas bērza finiera saplākšņa plātnes, konferenču zālē un labierīcību telpās griestu iesegumam – kokšķiedru plāksnes. Grīdu iesegumam publiskākajās telpās izmantots betona tekstūru atdarinošs flīžu klājums, biroju telpās un sanāksmju zālē – dēļu parkets. Akcentiem izmantota attīrītu un atkalizmantotu koka dēļu apdare. Un te nu nākas minēt, kur šis materiāls patiešām antīks, kur īpašā apstrāde un nobružājums imitēts un veidots no jauna. Ar vecināto dēļu apdari izcelta ēkai caurejošo atklāto kāpņu siena ar iedziļinātu margu un LED apgaismojumu. Kāpnes visā stāva augstumā norobežo pilnstikla siena, un līmēta koka masīvi pakāpieni stiprināti uz metāla konstrukcijas plauktiem. Pilnstikla konstrukcija ar koka lenteri izmantota arī margām. Šobrīd, kad ēka pabeigta, tās lietotāji jau var sākt novērtēt, vai viņu ikdienu ietekmēs īstenotie videi draudzīgie risinājumi.
Žalūzijas ir energoefektīvas ēkas draugs
Laine Lodziņa, Luxcontrol vadītāja:
− Vairāk nekā 20 gadu pieredze darbā ar ēku ārējām un iekšējām žalūzijām, individuāli un profesionāli piemeklējot labāko variantu katram objektam, ir devusi iespēju novērtēt žalūzijas kā energoefektīvu ēku labākos draugus, kas palīdz uzturēt telpās komfortablu klimatu bez papildu tēriņiem. Žalūzijas produktu grupas ir universālas, piemēram, ārējās lameļu žalūzijas ar plašām funkcijām un ar šaurākām funkcijām iekštelpās. Biroju ēkām ir nepieciešami jauni, tehnoloģiski inovatīvi risinājumi, kādi tika piedāvāti uzņēmuma Latvijas Valsts meži biroja ēkai, kas tapusi Jelgavā. Zīmola Warema ārējās žalūzijas ar 80 mm platām tumša toņa alumīnija lamelēm, kurām elastīgi maināms slīpuma leņķis, pasargā telpu no saules ietekmes un vienlaikus telpu nepadara tumšu un krēslainu, jo dienas gaisma turpina ieplūst, tiesa gan, kontrolētā un patīkamā daudzumā.
Kā neatsverams rīks ir Warema ārējo žalūziju vadība−centrāle Climatronic, kas apvieno daudzpusīgas funkcijas žalūziju izmantošanā. Tajā ir iekļauta meteostacija, kura ir izvietota uz jumta un pieslēgta vadības centrālei. Tā signalizē par laika apstākļiem, analizējot saules intensitāti katrai ēkas fasādei individuāli un vēja stiprumu, virzienu, apledojumu, nokrišņu daudzumu visai ēkai kopumā. Žalūziju automātiskā vadības centrāle saskaņā ar sensora raidītajiem datiem iestata nepieciešamo žalūziju režīmu – logu aizsegšanu ar leņķī iegrieztām lamelēm. Īpaši saulainā dienā lameles maksimāli tiek pagrieztas pret sauli, atstaro siltumu un pasargā telpas no uzkaršanas. Tas gan nenozīmē, ka žalūzijas lameles maina stāvokli, tikko saulei priekšā aiziet mākonis, sensoram iestatīts pietiekami liels nogaidīšanas laiks, liekot reaģēt tikai uz pastāvīgiem laika apstākļiem, nevis sekojot līdzi katram nelielajam mākonītim, kas aizsedz sauli. Nogaidīšanas režīmu var iestatīt manuāli, parasti tas ir 15 minūšu ilgs. Savukārt, ja sensors konstatē apledojumu, tiek nobremzēta jebkāda lameļu kustība – tas pasargā žalūzijas no mehāniskiem bojājumiem. Žalūziju iestatījumi ir maināmi arī manuāli, individuāli katrā telpā ar slēdžiem. Reaģējot uz vēja stiprumu, žalūzijas tiek savilktas nosegkastē, ja vēja ātrums ir 17 m/s. Nosegkastes ar būvnieciskiem paņēmieniem savukārt iestrādātas fasādes koka konstrukcijā.
Kā būtisks aspekts jāuzsver ārējo Warema žalūziju estētika – spēja harmonēt ar ēkas arhitektūras risinājumiem.
Zane Eglīte, Agrita Lūse
