Visi viedokļi

Kā atrast īsto? Ne jau savu pusīti, bet projektētāju 0

Projektēšanas kvalitātes problemātika kļuvusi par karstu kartupeli – ne ārā izspļaut, ne norīt, ne malā nolikt, ne atrisināt. Kā apturēt kompetences pazemināšanos? Kā ieviest kaut neformālu skaidrību par to, kas ir labs projektētājs?

Kā atšķirt zīmolīgu projektētāju ar uzstrādātu klientūru, kam nav nekāda sakara ar patiesu kompetenci, no laba projektētāja? Vai ar likumu noteikts izmaksu paaugstinājums par projekta izstrādi varētu kaut ko mainīt? Nezinošam sertificētam projektētājam var maksāt arī miljonu, vairāk par savu zināšanu robežu (precīzāk – nezināšanu) viņš izdarīt nespēs. Un pats bīstamākais – daudzi sertificēti projektētāji pat nenojauš, ka viņi nezina. Atkārtošu Sokrata kādreiz izteikto universālo domu, ka no nezināšanas rodas visas nelaimes un netikumi.

Ikdiena – bīstami un kļūdaini projekti

Uzklausījām kāda projektētāja pārdomas, kurš nevar samierināties ar pastāvošo projektēšanas kultūru Latvijā. Ikdienas darba specifika viņam dod iespēju gadā izskatīt vairāk nekā 100 projektu, kas labi parāda vispārīgās tendences un projektu kvalitāti. Šeit un turpmāk tekstā ar vārdu “projekts” galvenokārt tiek domāts tehniskā projekta (TP) būvkonstrukciju (BK) sadaļa.

Projekti ir dažāda mēroga: no ģimenes mājām, daudzstāvu dzīvokļu ēkām līdz apjomīgām publiskajām ēkām – skolām, universitāšu korpusiem, sporta kompleksiem, stadioniem un tirdzniecības centriem. Arī to kvalitāte svārstās pamatīgā amplitūdā, ir projekti ar labiem, interesantiem, drosmīgiem, arī pārdrošiem, bīstamiem un nepareiziem risinājumiem. Taču lielās līnijās – vairākums projektu ir vāji. Un, pats nepatīkamākais, projektētāja atbildība noslēdzas ar parakstu, bet pārējiem būvniecībā iesaistītajiem, būvniekiem un būvizstrādājumu ražotājiem jāspēj radīt un piegādāt objektam kvalitatīvus būvizstrādājumus, lai gala rezultāts būtu kvalitatīva un droša ēka. Lai to izdarītu, jāpatērē vairāk laika projektēšanai vai pat pārprojektēšanai, jāpatērē resursi. Parasti tikai par papildu projektēšanu jāmaksā vairāki desmiti tūkstoši, pat nepārrēķinot, cik izmaksājis zaudētais laiks. Labi, ja, būvniecībai sākoties, iesaistītie kādā posmā saskata un saprot projekta kļūdas, ja ir ieinteresēti un atrod gan laiku, gan finansējumu papildu projektēšanai. Bet ir ļoti slikti, ja šajā ķēdē ir tikai veikli menedžeri bez morāles, kuriem kvalitāte un ilgtermiņa ieguldījums ir tukša skaņa un mērķis nav ēka, kurā iespējams bez bažām atpūsties, mācīties, strādāt, vairojot izaugsmi un labklājību. Tur mērķis ir cits – konkrētu fizisku personu iespēja apgrozīt (citu) finanšu līdzekļus, tādējādi gūstot ātru un lielu peļņu.

Karikatura LB novembris labots 1JPG

Uz skatuves – 2015. gada lielie Latvijas projekti 

  1. gadā projektētāja uzmanības lokā nonākuši vairāki jautājumus raisoši ēku projekti, par kuriem grūti klusēt. Projektētājiem savstarpēji apspriežoties savā profesionālajā lokā, visi piekrīt – ir s…i. Mazās grupiņās tiek pārrunāta sliktā projektu kvalitāte, bet publiski vārdi netiek nosaukti, atbildīgie netiek pieminēti. Iespējams, mazā tirgus dēļ.
  2. Aplūkojot projekta rakstlaukumu, nav saprotams, kurš būs atbildīgs par rezultātu. Kas, piemēram, atbild par būves drošumu un kvalitāti tādā autoru shēmā, kas iesaistīti jauna sporta kompleksa būvniecībā kādā no Latvijas pašvaldībām? PASŪTĪTĀJS – pašvaldība, ATBILDĪGAIS PROJEKTĒTĀJS – pilnsabiedrība, ĢENERĀLPROJEKTĒTĀJS – arhitektu birojs, PROJEKTA VADĪTĀJS – kāds uzņēmums, PROJEKTĒTĀJS – projektēšanas birojs. Vēl shēmai piepulcēsies nesošo konstrukciju detalizētāji vai kāds cits, kas piegādās būvizstrādājumus. Kurš šajā shēmā savāc finansējuma lauvas tiesu, kurš ir reālais projektētājs, kurš liek parakstus un noslēgumā būs atbildīgs par ēkas kvalitāti un primāri par drošību, īsti nav saprotams. Turklāt projekts jāīsteno no meta stadijas līdz nodotai būvei 11 mēnešos. Ar spēcīgu komandu tas būtu izdarāms. Vienīgā labā ziņa – pasūtītājs bija gatavs piemaksāt. Jācer, ka rezultātā būs ar ko lepoties.
  3. Kurš kādai jaunai un iedvesmojošai augstbūvei izvēlējās konstruktoru? Konstruktoru, kam nav ne mazākās pieredzes augstceltnēs. Teorētiski kāds zināms arhitektu birojs, kas izstrādājis TP, būvkonstrukciju projektēšanai pieaicināja kādu bēdīgi slavenajā Zolitūdes projektā strādājošu speciālistu. Zināmu apstākļu dēļ BK sadaļas projektēšanu pārņēma un līdz “rezultātam” noveda cits projektēšanas birojs. Būtu pareizāk, ja komanda sastāvētu no labākajiem pašmāju būvinženieriem un pieaicinātiem ārvalstu konsultantiem, jo šis nav objekts ar tipveida risinājumiem. Tagad pasūtītājs var tikai domāt – kā būtu, ja būtu. Pamatu izbūve tika sākta, bet jau kādu laiku izskatās, ka darbi objektā nenotiek.
  4. Kāpēc sporta kompleksam ar futbola stadionu un vairāk nekā 5000 skatītāju vietām būvkonstrukciju ģenerālprojektētājs ir mazs projektēšanas birojs? Nav jau problēma, ka mazs. Bet jautājums par kompetenci šādu būvju projektēšanā. Jautājums par kompetenci un spēju novadīt šādu apjomīgu projektu. Pozitīvi, ka “ģenerālprojektētājs” ap sevi mēģinājis savākt vēl citus projektēšanas birojus, ar lielāku pieredzi konkrētu konstrukciju projektēšanā. Iespējams, visi kopā spēs pacelt šāda mēroga projektu.
  5. Kāda superkomanda slēpjas aiz kāda Kurzemē mītoša projektēšanas biroja, kas spēj projektēt daudzdzīvokļu ēkas, tirdzniecības centrus, lidmašīnu angārus, koncertzāles? Šķiet, industrijā leģendas klīst par angāru ar 98 m arkveida kopni. Uzņēmuma portfolio ir iespaidīgs, tāpēc potenciālajiem pasūtītājiem vai arhitektiem nevajadzētu rasties šaubām par šī uzņēmuma spējām. Taču profesionāļi iesaka pirms kopīgas mešanās projekta attīstīšanā pajautāt par komandas sastāvu, izglītību, pieredzi būvniecībā, izmantotajiem rīkiem un definētu rezultātu.

Būvprojekts, pēc kura nevar būvēt

Svarīgi saprast, ja uzdevums ir “būvprojekts minimālā apjomā, lai dabūtu būvatļauju”, tas pēc būtības ir slikts uzdevums projektēšanai. Pati ideja par minimālu projekta sastāvu būvniecības ieceres sākumā ir pareiza. Bet visiem iesaistītajiem arī jāsaprot, ka tāds projekts nav domāts būvlaukumam. Tas ir tikai būves koncepts, ģeometrija. Pēc šāda projekta var veikt iepirkumus, bet nevar veikt būvniecību. Tāpēc nav pieņemami būvnieku izteiktie apgalvojumi par sasietām rokām – projekti ir vāji, bet naudas projektēšanai no pasūtītāja nav. Visbiežāk paši būvnieki nav izvērtējuši projekta kvalitāti un savās tāmēs nav paredzējuši tādu pozīciju kā projektēšana. Protams, liela sākotnējā atbildība jāuzņemas arī pasūtītājam. Ēkas koncepta izstrādei (būvprojekts minimālā sastāvā) tiek nolīgi neatbilstošas kompetences speciālisti. Bet neatbilstības un kļūdas projektā parasti tiek konstatētas būvniecības laikā, iesaistoties dažādiem profesionāļiem. Tad ir liels risks, ka būvnieka paredzētais budžets nebūs pietiekams. Līguma summa ar pasūtītāju ir fiksēta, un projektā iesaistītajiem par saviem līdzekļiem jāatrisina projekta nepilnības un jāfinansē arī radušās izmaiņas. Tāpēc tas ir jautājums par komandas kompetenci, kas izdomā fundamentālo ēkas konceptu.

Zemākās cenas princips – derīgs, ja netiek izkropļots

Rodas jautājums, vai tiešām ne arhitektam, ne pašvaldībai, ne būvniekam neinteresē, kādi speciālisti piedalās projekta īstenošanā? Vairākums tik ļoti koncentrējas uz zemāko cenu, ka neuzdrīkstas pat jautāt, kas zem tās slēpjas? Jo, ja zinās, tad vēlāk nevarēs pārmest, kāpēc projekts tāds nekāds un ar kļūdām. Zemākā cena pēc būtības ir ļoti labs piegājiens projektētāja izvēlei, bet ar nosacījumu, ka kritēriji ir vienādi. Viens ir speciālistu kompetences kritēriji, otrs – gala rezultāts, projekts. It kā būvkonstrukciju projekta saturu vispārīgi nosaka Vispārīgie būvnoteikumi un LBN 202-15 Būvprojekta saturs un noformēšana. Bet noteikumos trūkst skaidru norāžu, un to interpretācija ir atkarīga no speciālistu profesionalitātes un godaprāta. Tāpēc, saņemot par zemāko cenu zemas kvalitātes projektu, pasūtītājs nekādā veidā nevar norādīt uz neatbilstībām noteikumiem. Pagaidām abas puses izliekas – kāds izliekas, ka maksā, un kāds izliekas, ka strādā. Maksātājs domā, ka ir pasūtījis projektu. Bet izpildītājs ir nosolījis projektu, kas labākajā gadījumā atrisina nesošās konstrukcijas lielos gabarītus, bet, kā tas savstarpēji savienojas, tas jārisina par papildu finansējumu. Un abas puses domā, ka abi ir sapratušies un iedomājušies vienu un to pašu. Rezultātā ir izniekots laiks, un agri vai vēlu kādam par šī projekta pilnīgāku izstrādi jāmaksā. Visbiežāk pārmaksājot, lai iekļautos laikā. Parasti projekts jau ir stadijā, kur katras izmaiņas un zaudētais laiks maksā daudz vairāk nekā sākuma stadijā. Vai arī atrisina, kā sanāk. Visa rezultātā tiek iegūtas ēkas, kur pašmērķis bijis apgūt ES fonda naudu, nevis ilgtspējīgu būvju radīšana. Tiek saskaņots TP, izsniegta būvatļauja, būvdarbi tiek sākti, bet patiesībā projektā ir tikai konceptuāli risinājumi (jāatzīmē, ka vairākumā gadījumu slikti un kļūdaini konceptuālie risinājumi). Tikai pēc ilgas būvnieka un pasūtītāja pārliecināšanas izdodas pierādīt papildu projektēšanas darbu nepieciešamību, lai, piemēram, kādā no objektiem varētu sākt izgatavot nesošās konstrukcijas. Protams, visiem jāiekļaujas sākotnējos termiņos un, optimizējot izdevumus, arī iepriekš fiksētajā budžetā. Pa šo laiku, kamēr tiek pārprojektēts kāds saskaņots projekts, speciālisti rada nākamo šādu konceptuāli vāju projektu.

Par pārkāpumiem būtu jāziņo

Latvijā par kļūdām projektā netiek ne sodīti, ne īpaši izcelti būvprojekta vadītāji. Labākā gadījumā taisnoties ierodas sadaļas vadītājs. Lieliem projektiem būvprojekta vadītājs bieži vien ir tikai persona, kas projekta dokumentus paraksta. Ja speciālists nav tiesīgs patstāvīgi izstrādāt būvniecībai nepieciešamos dokumentus, ir tikai normāli tos izstrādāt tāda būvspeciālista vadībā, kam ir atbilstoša specialitāte. Šādos gadījumos būvniecības dokumentus paraksta un par to atbildību uzņemas būvspeciālists, kura vadībā notikusi izstrāde. Diemžēl būvspeciālista vadība visbiežāk ir teorētiska, un atbildība par neatbilstībām, ko citi novērš būvniecības laikā, neseko. Bet būtu jāpanāk, lai būvniecības dalībnieki, konstatējot būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, ziņotu Ekonomikas ministrijai par būvspeciālista pārkāpumiem, un tiktu izveidota ekspertu komisija projekta neatbilstības pārbaudei un tā nopietnības izvērtēšanai. Varbūt tā izdosies radīt lielāku atbildību par izstrādāto projektu kvalitāti. Varbūt tā izdosies izskaust speciālistus, kas ar zemāko cenu mēģina lēkt augstāk par savu smaguma centru. Jo šķiet, ka tie, kas pasūta projektus par zemākajām cenām, tic brīnumiem. Kā var sagaidīt no lētākā būvspeciālista, lētākā projekta vadītāja, lētiem materiāliem un īsiem termiņiem labu rezultātu? Visi grib ekonomiski izdevīgi, droši un skaisti, bet to īstenot prasa kompānijai X, neprasot, ar kādiem rīkiem, kādiem līdzekļiem un ar kādu komandu tas tiks īstenots. Galu galā, ja X nesanāk, tad – piedod. Būs X1. Diemžēl būvniecības shēmas šobrīd ir tieši tādas, ka atbildīgo nav.

Kā lai atrod īsto?

Kā lai mēs zinām, kurš ir tas labais būvinženieris projektam? Visi sola termiņu ievērošanu, visi sola racionālākos risinājumus, bet cenu piedāvājumi atšķiras pat vairākas reizes. Vai cena ir vienīgais kritērijs? Ekonomikas ministrija plāno klasificēt būvdarbu veicējus pēc dažādiem kritērijiem: uzņēmuma reģistrācijas ilgums, apgrozījums, speciālistu skaits, references, pašu spēkiem paveiktais, nomaksātie nodokļi, sertifikācijas, dalība profesionālajās organizācijas u.c. kritēriji. Bet pēc kuriem kritērijiem mēs varam klasificēt projektētājus, kas ir sadrumstalojušies mazos birojos, mikrouzņēmumos un pašnodarbinātās personās? Kas ir tie kritēriji, pēc kuriem mēs varam atrast savam projektam piemērotākos projektētājus?

Piedāvāju dažus principus…

  • Būvspeciālistu portfolio ar gatavām celtnēm vai vizualizācijām nav rādītājs, jo tas neataino procesu un nonākšanu līdz gala rezultātam. Iespējams, šie visi ir konceptuāli vāji projekti, kas ar citu speciālistu piesaisti tika novesti līdz veiksmīgam rezultātam. Bet, iespējams, ēka tika uzbūvēta ārpus budžeta, jo projektā bija kļūdas. Vai arī ekspluatācijā parādās problēmas – aukstuma tilti, pelējums, plaisas.
  • Interesējieties par komandu, kas tiešām īstenos jūsu ieceri, un izvērtējiet komandas kompetenci. Ir tikai normāli prasīt, kas būs būvprojekta vadītājs, kas faktiski izstrādās projektu, kas veiks aprēķinus, kas pārbaudīs aprēķinus, kas risinās pamatus, kas koka, metāla, monolītā dzelzsbetona un saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas.
  • Interesējieties pie tiešajiem avotiem pēc rekomendācijām. Mēģiniet noskaidrot pasūtītāja un būvnieka pieredzi. Jautājiet viedokli citu speciālistu. Būvspeciālistu loks ir diezgan šaurs, tāpēc katra kompetences un spējas ir noskaidrojamas.
  • Pasūtītājs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi. Ja pasūtītājs nevar formulēt uzdevumu, tad jāpieaicina konsultants. Projektēšanas uzdevums ir ne tikai par ēkas funkciju, bet arī par būvniecības tehnoloģiju, sagaidāmo rezultātu, projektēšanas stadijām un, iespējams, pat uzdevums projektēt konkrētā budžetā.
  • Pasūtītājs var izvirzīt prasības projekta saturam. Pagaidām Latvijas valsts standarts ir tikai būvkonstrukciju projekta saturam un noformēšanai (LVS 1046:2015). Standarti nav obligāti, bet pasūtītājs var pieprasīt ievērot LVS 1046:2015.
  • Precizēt, kas tiek iekļauts piedāvājumā un kas netiks veikts. Ja esat saņēmuši piedāvājumu ar summu un termiņiem tehniskā projekta izstrādei, tad tas nepasaka pilnīgi neko, kas būs gala rezultātā. Kā jau minēju, šobrīd noteikumi ļauj brīvi interpretēt tehniskā projekta saturu.
  • Nemēdz būt situācijas – ātri, labi un lēti! Bet tik bieži turpinām ticēt brīnumam un tādām padomju laika neapstrīdamām patiesībām kā „Celsim ātri, labi un lēti”.
  • Projektēšanā pašmērķis nav būvatļauja, bet vērtīgs, detalizēts, normatīviem atbilstošs dokumentu kopums, pēc kura var turpināt projekta detalizāciju vai arī uzreiz uzbūvēt kvalitatīvu, drošu ēku paredzētajā budžetā.

Šie ir tikai daži ieteikumi un pārdomas, kas vairāk ir uzsaukums nozarei sākt diskusiju par būvspeciālista lomu un atbildību būvniecībā. Kā izskaust paviršību un neprofesionalitāti. Kā mainīt būvniecībā iesaistīto ētiku. Sākt rīkoties, ja domājam. Jo, kamēr nozarē toni noteikts finansētājs, veiklie zēni un projektu optimizētāji bez ilgtermiņa domāšanas, tikmēr jautājums paliks aktuāls, un cietēji būs visa sabiedrība.

Skolās tagad māca ētiku un vēlas mācīt arī tikumību. Tas pats mums jādara nozarē. Mūsu uzdevums ir runāt par ētiskajām vērtībām, attīstīt tikumiskas domāšanas un rīcības prasmes, mācoties atbildīgi rīkoties ikdienas situācijās.

Izvilkumi no dažādiem BK daļas projektiem tehniskā projekta stadijā

Apzaļumot ar drošu krāsu

Citāts no projekta: „Kolonnu apakšējos kapiteļus iegruntēt pamatos, rūpīgi noblietējot. Vēlāk visu apzaļumot gaiši zaļā tonī ar drošu krāsu. Darbus organizēt prātīgi un apdomīgi, lietojot inventāru un palīglīdzekļus.”

Vai MK noteikumi kaut ko garantē?

Visi pieraksta, ka galvenais ir ievērot MK noteikumus Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”. Kā arī būvniecības laikā piepūles būvkonstrukcijās nedrīkst pārsniegt piepūles, kas attiecīgajai konstrukcijai paredzētas ekspluatācijas laikā. Sūds, ka tās piepūles pat pašam projektētājam nav skaidras. Bet būvnieks parasti ir brīdināts:

1) par iespējamām kļūdām projektā (ko autors solās novērst, ja šīs kļūdas kāds pamanīs);

2) ka projektā ir tikai tipveida mezgli un pārējais jāprojektē būvuzņēmējam;

3) specifikācijas ir aptuvenas;

4) ka visas atsauces uz materiālu un izstrādājumu izgatavotāju firmām, kuras norādīdas būvprojektā, liecina tikai par šo izstrādājumu kvalitātes un apkalpošanas līmeni. Un būvniekam jāvadās pēc ražotāju norādījumiem.

Projektā vienīgā informācija ir, kā stiprināt saliekamā dzelzsbetona fasādes sienas

Ārējās sienas projektētas kā panesošas, balstītas uz pārsegumiem un, kur iespējams, fiksētas pie ēkas kolonnām un sienām. Ārsienas paredzēts izgatavot no trīsslāņu saliekamā dzelzsbetona paneļiem, paneļu iekšējās nesošās kārtas beizums 150 mm, siltumizolācijas biezums 180 mm, ārējās padares kārta paredzēta 80 mm bieza. Pie apdares kārtas paredzēts stiprināt tērauda karkasu ar papildu dekoratīvajiem fasādes elementiem. 1. stāva ēkas ārsienas stiklotas ar tērauda un alumīnija nesošajiem elementiem.

Gandrīz par klasiku projektos ir kļuvis teksts: būvniekam jāpārliecinās par izmēriem, un izmērus nevar nolasīt pēc rasējuma mēroga

Uzmanību!

  • Būvuzņēmējam pirms jebkura darba sākšanas jāpārliecinās par rasējumos sniegtajiem izmēriem. Neatbilstības vai pretrunu gadījumā prims darbu sākšanas vērsties pie projekta autora neskaidrību novēršanai.
  • Raksturīgie izmēri nevar tikt nolasīti pēc mēroga rasējumā (INTERESANTI, PĒC KĀ TIE BŪTU JĀNOLASA?). Šaubu gadījumā vērsties pie projekta autora.
  • Jebkuras projekta izmaiņas būvniecības gaitā saskaņojamas ar projekta autoru.
  • Šīs iepriekš minētās norādes attiecināmas uz visām šajā sējumā ievietotajām rasējumu lapām.
  • Visas atsauces uz materiālu un izstrādājumu izgatavotāju firmām, kuras norādītas būvprojektā, liecina tikai par šo izstrādājumu kvalitātes un apkalpošanas līmeni. Specifikācijās norādīto materiālu un izstrādājumu nomaiņa ir iespējama ar citiem tehniski analogiem materiāliem un izstrādājumiem.

Ja būvniecības laikā rodas deformācijas un citas parādības, kas ir bīstamas, – kopīgi jāizstrādā tam risinājums.

VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

Ja būvniecības laikā rodas deformācijas un citas parādības (KAS IR CITAS PARĀDĪBAS?), kas ir bīstamas jaunai celtnei vai blakus esošajām ēkām, nekavējoties informēt pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju un projektēšanas organizāciju, lai kopīgi izstrādātu nepieciešamos inženiertehniskos pasākumus.

Citāts no žurnāla ”BŪVINŽENIERIS”, lai ēkas taisītājs uztaisītu smuku māju…

Asīs D/6, D/7, I/6, I/7 monolītā betona iepildīšana kolonnās paredzēta pēc apkārt esošā mūra uztaisīšanas…