Tehnoloģijas

Pretuguns izolācija koka būvju ugunsdrošībai

Grozījumi būvju ugunsdrošības normatīvos 2017. gadā ir apstiprināti gan Latvijā, gan Igaunijā. Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība” grozījumi ir stājušies spēkā 2017.gada 1. maijā.

Visplašāk medijos ir izskanējusi informācija par izmaiņām, kas pieļauj koka ēkas jeb U3 ugunsnoturības pakāpes dzīvojamās un publiskās ēkas būvēt līdz 18 metriem vai 6 stāvu augstas, protams, ievērojot norādītās papildu prasības. Tomēr tās nav vienīgās izmaiņas būvnormatīvā. Precizēti, papildināti un izmainīti ir vairāk nekā trīsdesmit punkti un apakšpunkti kā arī informācija būvnormatīva pielikumos.

Izmaiņas būvnormatīvos ir veiktas, nesamazinot prasības būvju ugunsdrošībai, jo ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvju, bet arī projektētāju un būvnieku galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju vai ēkas lietotāju drošību. Atsevišķi normatīvu punkti iespējams bija pārāk stingri, bet citus varēja dažādi interpretēt, tāpēc tika speciāli izveidota ekspertu darba grupa, kas Ekonomikas ministrijā strādāja, lai “Būvju ugunsdrošības” normatīvu[1]  LBN 201-15  precizētu un pilnveidotu. Dažos punktos tiešām ir mainīts tikai formulējums vai daži vārdi, bet tas gan samazina interpretācijas iespējas, gan atvieglo visu iesaistīto pušu darbu.

Darba grupā koksnes būvizstrādājumu ražotāju pārstāvji, dažādu nozaru eksperti un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) panāca vienošanos, kas pieļauj koksnes būvizstrādājumu izmantošanu arī dzīvojamo ēku nesošajās konstrukcijās augstāk par 8 metriem.  Kopš 2017. gada maija būvnormatīvs nosaka: “Ja U3 ugunsnoturības pakāpes dzīvojamo ēku (I lietošanas veids), viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu, moteļu, viesu māju, patversmju, sanatoriju, kempingu, atpūtas bāžu, atpūtas nometņu, citu atpūtas būvju, kazarmu, citas izmitināšanas būvju (II lietošanas veids) un administratīvo ēku, arhīvu, banku, biroju ēku, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēku, zinātnes un pētniecības iestāžu ēku (V lietošanas veids) būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošās) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei (REI 60), tad ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m (iepriekš 8 metri) un stāvu skaitu līdz 6 (iepriekš 3 stāvi).” Piezīme būvnormatīva pielikuma 3. tabulā norāda, ka atļauja iepriekš minētajām būvkonstrukcijām darbosies tikai tad, ja tiks ievērotas sekojošas papildu prasības:

  • nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties caur dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu, konstrukciju elementu un apdares ugunsreakcijas klase ir A1, vai pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;
  • katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila (būvnormatīva 3.3. apakšnodaļa), kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm, autopacēlāju);
  • būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās, jo tajos izvieto autonomu ugunsgrēka detektoru);
  • nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietas (izņemot dūmaizsargātu kāpņu telpu) ir aizsargātas ar ugunsdrošo aizsargsegumu K260, kas ir testēta būvkonstrukcija atbilstoši piemērojamam standartam, vai arī, neveicot koka nesošo konstrukciju kapsulāciju, ēkas telpas aprīkotas ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu, lai aizkavētu to aizdegšanos.

Daudzās Eiropas valstīs gan dzīvojamās mājas, gan publiskās ēkas no koka jau ilgāku laiku būvē augstākas par 3 stāviem. Normatīvi daudzās valstīs neierobežo ēkas augstumu, bet nosaka prasības un risinājumus, kuri nepieļauj, piemēram, koka nesošo konstrukciju aizdegšanos un nodrošina savlaicīgu un drošu cilvēku evakuāciju. Dažās Eiropas valstīs izmanto kapsulācijas principu, proti, koka nesošā konstrukcija noteiktu laiku ir aizsargāta pret aizdegšanos un pārogļošanos. Principā jebkuras konstrukcijas var aizsargāt no uguns divos veidos: ķīmiski, piemēram, koksni pārklājot vai piesūcinot ar antipirēniem, bet to var panākt arī noklājot konstrukciju virsmu ar nedegošiem materiāliem vai palielinot konstrukcijas elementa šķērsgriezumu.

Pretuguns izolācijas risinājumu konstrukcijām piedāvā arī ražotājs ROCKWOOL. Risinājuma sistēmas nosaukums ir CONLIT un tā ir izmantojama, gan tērauda, gan betona un dzelzsbetona, gan koka konstrukcijam. Nesošās koka konstrukcijas pārklājot ar CONLIT 150 sistēmu, var uzlabot koka elementu degšanas klasi līdz pat B-s1, d0. Izstrādātā  pretuguns izolācijas risinājumu sistēma ir iedarbīga, vienkārša, viegli montējama un būtiski, ka tā ir ilgmūžīga, tādēļ nav nepieciešams koka elementus papildus aizsargāt vai atkal periodiski nosegt ar antipirēna pārklājumiem. Izolācijas materiāls no ROCKWOOL akmens vates ir viegli griežams ar vienkāršākajiem rīkiem  – piemēram, nazi, rokas zāģi). Šī risinājuma sistēma ir piemērota, lai nodrošinātu koka konstrukciju ugunsdrošības aizsardzību, ja izolējamo elementu degšanas klase pēc LVS EN 13501-1 nav zemāka par D-s2, d0, kokmateriāla blīvums ir vairāk kā 338 kg/m3 un kokmateriāla elementa biezums ir vismaz 9 mm. Pretuguns izolācijas plāksnes pie koka konstrukcijām ir jāpiestiprina mehāniski, izmantojot tādus metāla piestiprināšanas elementus kā standarta koka skrūves, skrūves vai naglas. Piestiprināšanas elementu stiprināšanas dziļums konstrukcijā nedrīkst būt mazāks par izolācijas plākšņu biezumu, bet atstarpēm starp piestiprināšanas vietām jābūt ne retākām par 300 mm. Izolējot viengabalainas virsmas, izolācijas plāksnes jāmontē iespējamās uguns vai liesmas iedarbības pusē. Izolējot atsevišķas konstrukcijas (piem.: kolonnas, sijas) tās ir jāaizsargā no visām pusēm. Tāpat pret uguni var izolēta arī vienlaidu virsmu uz koka konstrukcijām.

Montējot īpaša uzmanība ir jāpievērš savienojumu vietām starp plāksnēm. Blakus esošas plāksnes ir hermētiski jāpiespiež viena pie otras. Ja ir sarežģīti plāksnes piespiest tad jāpalielina stiprināšanas elementu daudzums. Neatkarīgi no koka konstrukcijas tipa  – spāre, sija vai kolonna, pat ar minimālā biezuma 20 mm CONLIT 150 plāksnēm tiks sasniegta nepieciešamā koka konstrukciju degšanas klase B-s1, d0.

Virsmu pretuguns izolācijas CONLIT 150 plāksnēm, ar kurām ir izolētas tādas koka konstrukcijas  kā jumti, pārsegumi, sienas vai kolonnas, var nosegt ar dažādiem plākšņu materiāliem vai var pārklāta ar armētu līmes maisījumu vai krāsu.

Pretuguns izolācijas risinājumus var izmantot arī ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un dūmu novešanas kanālu aizsardzībai. Tērauda gaisa vadi augstā temperatūrā sakarst un deformējas, līdz ar to kanāls vai to turošas stiprinājumi kļūst nehermētiski. ROCKWOOL piedāvā dažādus produktus ventilācijas kanālu pretuguns aizsardzībai: taisnleņķa šķērsgriezuma gaisa vadu izolēšanai tiek izmantotas plāksnes CONLIT PLUS, bet apaļā šķērsgriezuma gaisa vadi tiek izolēti ar paklājiem WIRED MAT 85. Ventilācijas kanāli tiek izolēti ar akmens vates izstrādājumiem, kas atbilst ugunsizturības klases prasībām līdz EI60 vai EIS 120, atbilstoši standarta LVS EN 13501-3 kritērijiem.

ROCKWOOL savu izstrādājumu sortimentā ir iekļāvusi kompleksu risinājumu sistēmu, kas ir domāta ēkas konstrukciju pasīvai aizsardzībai pret uguni.. Uzņēmums sistemātiski strādā pie sortimenta paplašināšanas, tirgū piedāvājot arī citus būvelementu aizsardzības risinājumus. Tomēr ēku un būvju lietotājiem ir jābūt ļoti atbildīgiem un uzmanīgiem, lai nepieļautu uguns negadījuma izceļšanos, kas var pārvērsties ugunsnelaimē.

Sagatavoja Antra Viļuma

[1] Grozījumi. https://likumi.lv/ta/id/275006-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-201-15-buvju-ugunsdrosiba-